Meet Your Master: Axels, [GM][BP][fantasy] Opcijas

[Miss Doherty]

Ir līdz nelabumam karsta diena, un sliktā ziņa - vasara tikai sākas. Bet kā pēdējā laikā nācis modē sacīt - who cares? [Aksels gan nekad nebija domājis, ka tieši angļi un šo suņu valoda tik ļoti šeit ievazāsies, bet kā kāds gudrs literārs varonis sacījis: "Dievs nogalina nediskriminējot. Tā pat vajadzētu darīt arī mums." Galu galā, starpība starp latviešiem, krieviem un angļiem nekāda lielā nav. Ja nu vienīgi pēdējie vairāk garšo pēc alkohola, bet tur vainīgs visticamāk viņu tūristu statuss.] Pa dienu viņš guļ. Tā pat kā lielākā daļa. Lielākā daļa no viņējiem.

Bet šodien viņš neguļ. Šī ir pavisam īpaša diena. Šī ir viņa dzimšanas diena. Vienīgās un īstās dzimšanas - pirms tam viņš tikai eksistēja, bet tas laiks pats izzudis no atmiņas. Ak jā - šī ir arī nāves diena. Cik lieliski, uz šādiem pretpoliem jau varētu noveli uzbūvēt! Un novelei tipiskas, tas ir, neparedzamas, arī taisās būt šīs dienas beigas. Kaut gan Aksels domā, ka zin. Viņi visi, vecie, gadsimtiem vecie, radiņi - viņi nekad nemainās. Un tā ir viņu problēma. Un tāpēc Aksels nemaz nepriecājas par viņu ierašanos. Bet to, kā beigsies novele, viņš zina. To viņš ir pārdomājis ilgi un pamatīgi.

***

Šī ir Džefa Reinfelda nāves pirmā gadadiena. Sērot par to ieradīsies visi tuvākie radi, savukārt pārējie nāks vienkārši izrādīt cieņu. Līdzko saule norietēs, uz grants piebraucamā ceļa atskanēs mašīnu riepu švīkstoņa, no smalkiem autiņiem ārā kāps grezni tērpti vampīri ar kapakmens cietām sejas izteiksmēm. Pa vienam vien viņi plūdīs uz atvērtajām divstāvu muižas durvīm, bet nevienu īpaši neinteresēs platās kāpnes, kas ved augšup. Pa daudz šaurākām viņi gribēs plūst lejup, pagraba stāvos, uz plašo svinību zāli. Jau zināms ceļš barokāli greznajā muižā.

Bet šonakt viss ir kaut kā savādāk. Jau pie durvīm ciemiņus sagaida puskaila jaunava un valšķīgu sejas izteiksmi vaicā pēc uzvārda.
- (..) Bērziņa kungs, es jau jums trešo reizi saku, šīs ir Reinfeldu ģimenes viesības! (..) Pa labi! -
Blondā koķete jūtas visnotaļ apvainota. Aksels jau brīdināja, ka viņa radiņi ir ar samaitātu humora izjūtu, bet vienkārši pagrūst malā - tas jau ir rupji! - Nekas, - viņa nodomā, - tālāk par svinību zāles uzgaidāmo telpu viņi netiks. -
Un ko domājies, viņai taisnība. Zāles durvis ir ciet. Ļoti neviesmīlīgi. Ja kāds iedomātos paraudzīt - nav aizslēgtas, un tomēr - cik rupjš žests. Gluži 21. gadsimta bez-stilā.

Tātad jā - spēle sākas ar jūsu ierašanos uz nāves gadadienas svinībām. Pie durvīm jums pajautā uzvārdu un gadījumā, ja neesat Reinfelds, uzstāj, ka iekšā tik nevarat. Kā jau Bērziņš pierādīja - visu var, vajag tikai gribēt. Bet smalkākas dvēseles šeit varētu arī aizkavēties.
Tiem, kas dzīvo muižā - PZ.

[Darka]

Smaids turpināja rotāties meitenes sejā. Viņa izskatījās jauka, bet tai pat laikā tik ļoti samaitāta tik ļoti indīga ar šiem matiem, ar kurpēm un košajām lūpām. Vai tiešām viņai nebija ne kādas cieņas pret tiem, kas tur lejā pūlcējās, lai godīnātu kādu nelaiķi onkulīti? visticamāk jau ka nē, jo vienīgais, ko meitene zināja - šonakt ir Axela atdzimšanas nakts un šai naktij viņa bija gatava jau pāris nedēļas atpakaļ.
-Nu tad dodamies!
-Bet tomēr, tu nevēlētos nedaudz apklust? Dažkārt tas var būt kaitinoši. Lai gan no otras puses... Runā mana dārgā, runā labi daudz un aizmirsti par Axela uzdoto, dari visu nepareizi un pilnīgi garām.
-Ah tad pati Anastāsija iznākusi, nu tas jau bija gaidāms. Par Anastāsiju bija tik daudz dzirdēts, tik daudz labu vārdu, bet tik maz kaisles, teju vai mirusi bija viņa visai pasaulei un muižai. Tik ļoti reti bija tie mirkļi, kad Axela māsa bija redzama vai vismaz dzirdama, tāpēc par viņu spriest Samanta atsacījās.
Galvā rosijās dažādas domas, bet ne viena no tām neveda pie uztraukuma. Tīri vienaldzīga viņa pameta savu istabu, tīri vienaldzīga viņa devās tālāk, tīri vienaldzīgi tuvojās kāpnēm, kas veda pie viesiem un tīri vienaldzīgi uztvēra domu par labu uzvešanos un iedeālo pirmo iespaidu. Ne jau šiem ļautiņiem viņa centās kaut ko pierādīt, patiesībā viņa pat nevēlējās pamest savas telpas, ja vien Axels to nebūtu lūdzis, ja vien Axela lūgumi nebūtu tik bezgala svarīgi.

Šo rakstu rediģēja Darka: 02.06.2008 09:15