![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Veic pētījumu par katlu dibenu biezumiem ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 19.02.04 Kur: house of the rising sun ![]() |
Ir līdz nelabumam karsta diena, un sliktā ziņa - vasara tikai sākas. Bet kā pēdējā laikā nācis modē sacīt - who cares? [Aksels gan nekad nebija domājis, ka tieši angļi un šo suņu valoda tik ļoti šeit ievazāsies, bet kā kāds gudrs literārs varonis sacījis: "Dievs nogalina nediskriminējot. Tā pat vajadzētu darīt arī mums." Galu galā, starpība starp latviešiem, krieviem un angļiem nekāda lielā nav. Ja nu vienīgi pēdējie vairāk garšo pēc alkohola, bet tur vainīgs visticamāk viņu tūristu statuss.] Pa dienu viņš guļ. Tā pat kā lielākā daļa. Lielākā daļa no viņējiem.
Bet šodien viņš neguļ. Šī ir pavisam īpaša diena. Šī ir viņa dzimšanas diena. Vienīgās un īstās dzimšanas - pirms tam viņš tikai eksistēja, bet tas laiks pats izzudis no atmiņas. Ak jā - šī ir arī nāves diena. Cik lieliski, uz šādiem pretpoliem jau varētu noveli uzbūvēt! Un novelei tipiskas, tas ir, neparedzamas, arī taisās būt šīs dienas beigas. Kaut gan Aksels domā, ka zin. Viņi visi, vecie, gadsimtiem vecie, radiņi - viņi nekad nemainās. Un tā ir viņu problēma. Un tāpēc Aksels nemaz nepriecājas par viņu ierašanos. Bet to, kā beigsies novele, viņš zina. To viņš ir pārdomājis ilgi un pamatīgi. *** Šī ir Džefa Reinfelda nāves pirmā gadadiena. Sērot par to ieradīsies visi tuvākie radi, savukārt pārējie nāks vienkārši izrādīt cieņu. Līdzko saule norietēs, uz grants piebraucamā ceļa atskanēs mašīnu riepu švīkstoņa, no smalkiem autiņiem ārā kāps grezni tērpti vampīri ar kapakmens cietām sejas izteiksmēm. Pa vienam vien viņi plūdīs uz atvērtajām divstāvu muižas durvīm, bet nevienu īpaši neinteresēs platās kāpnes, kas ved augšup. Pa daudz šaurākām viņi gribēs plūst lejup, pagraba stāvos, uz plašo svinību zāli. Jau zināms ceļš barokāli greznajā muižā. Bet šonakt viss ir kaut kā savādāk. Jau pie durvīm ciemiņus sagaida puskaila jaunava un valšķīgu sejas izteiksmi vaicā pēc uzvārda. - (..) Bērziņa kungs, es jau jums trešo reizi saku, šīs ir Reinfeldu ģimenes viesības! (..) Pa labi! - Blondā koķete jūtas visnotaļ apvainota. Aksels jau brīdināja, ka viņa radiņi ir ar samaitātu humora izjūtu, bet vienkārši pagrūst malā - tas jau ir rupji! - Nekas, - viņa nodomā, - tālāk par svinību zāles uzgaidāmo telpu viņi netiks. - Un ko domājies, viņai taisnība. Zāles durvis ir ciet. Ļoti neviesmīlīgi. Ja kāds iedomātos paraudzīt - nav aizslēgtas, un tomēr - cik rupjš žests. Gluži 21. gadsimta bez-stilā. Tātad jā - spēle sākas ar jūsu ierašanos uz nāves gadadienas svinībām. Pie durvīm jums pajautā uzvārdu un gadījumā, ja neesat Reinfelds, uzstāj, ka iekšā tik nevarat. Kā jau Bērziņš pierādīja - visu var, vajag tikai gribēt. Bet smalkākas dvēseles šeit varētu arī aizkavēties. Tiem, kas dzīvo muižā - PZ. |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Alveus anima ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 18.05.07 Kur: Aiz maskas HP eksperts 2008 ![]() |
Konstantīns spēja novērtēt šeit valdošo pieticību. Nekā pārak uzkrītoša. Tiesa, arī skaistuma maz, bet vai tad pieticība pati par sevi nebija skaistums? Īpaši šajā gadījumā.
Vienīgais, kas pārsteidza bija cūku asinis. Pazīstot Akselu, varēja gaidīt svaigas cilvēku asinis. Konstantīns patiesībā nemēdza dzert arī svaigas dzīvnieku asinis. Jaunība, kad vēl viņam nebija pat 50 gadu un nevarēja slepkavot cilvēkus pa labi un kreisi, tad jā. Bet tagad... Runā, ka par gaumi nestrīdas, bet pēc Konstantīna domām, labak ir donoru asinis kā svaigas dzīvnieku asinis. Konstantīns atļāvās pasmīnēt par Kristofera izrunāšanos ar savu bijuso sievu. Bija redzams, ka tam vēl šis tas nedot miera. Viņam bija interesnti to pavērot. Kad Kristofers sasveicinājās ar viņa sievu un pašu Konstantīnu, viņš atbildēja pēc visām paražām. "Pārak daudz laipnības, manas manieres ir briesmīgas, kā jau redzēji. Bet māksliniekus jau parasti uzlūko par džentilmeņiem, pat ja viņiem reizēm trūkst vērtīgas īpašības - pacietības." no malas Konstantīna smaids varēja likties patiess un sirsnīgs, bet tuvumā bija redzmas, ka smaida viņš tikai ar lūpām. Viņa acis joprojām bija pilnas ironijas un vēsuma. "Saki, dārgais draugs, kā tas nākas, ka godātā Aksela vietā mūs sagaidi tu? Varbūt es esmu šausmīgi atpalicis no dzīves un jaunais nama galva patiesībā esi tu?" Šo rakstu rediģēja Elony: 01.06.2008 20:42 |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 15.05.2025 00:47 |