Asinsbalss: Prologs, [PZP] [R] Opcijas

[Mattiass]

ASINSBALSS

¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯ PROLOGS ¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯

Rīga,
2008. gada jūlijs

Rit ikdienas dzīve, valdība, kā parasti, dzīvo cepuri kuldama, parastie iedzīvotāji, kuri nevar atļauties visu laiku sēdēt mājās pie ventilatoriem, pastiprināti patērē saldējumu, dzērienus un citus tamlīdzīgus dzesētājus. Dabas resursi, kā parasti, tiek intensīvi ekspluatēti, magnāti un korporācijas tikpat parastā veidā sapņo par monopolu, zinātnieki patvērušies laboratorijās ar nemainīgu gaisa temperatūru un turpina izstrādāt savus projektus. Vārdu sakot, mūsdienas to visparastākajā atbaidošajā veidolā…

Tikmēr pasaules dziļākajos slāņos ir sākušās pārmaiņas.

[Dvēselīte]

Viņa jau tvēra pēc durvju roktura, kad attapās par nepieciešamību pieklauvēt, kā to mēdz darīt pieklājīgi cilvēki, lai darītu zināmu savu ierašanos. Trīs īsi klauvējieni, kas bija vairāk formulitāte, nevis vēlme iekšā esošajiem, lai kas viņi arī nebūtu, darīt zināmu atnākšanu.
Ulrika atvēra durvis, ienāca un apstājās, tā pat pusatvērtās durvīs. Ātri novērtējusi situāciju, viņa piekrītoši pamāja ar galvu, kā apstiprinādama kādu, sev vien zināmu, faktu. Iepriekšredzētais un sevi par "priekšnieku" saucošais vīrietis, kāda sieviete, vēl kāds un vēl... Tā jau kļūst par īstu sērgu.
Meitene vēl ciešāk saknieba lūpas, pilnīgi apņēmusies neteikt ne vārda visa šī ārprāta sakarā, kamēr viņu nevaicās. Beidzot aizvērusi durvis, viņa nostājās un atbalstījās pret sienu netālu no durvīm.

Labi vismaz, ka viņa bija ģērbusies gana neuzkrītoši - pelēkas, vaļīgas auduma bikses, pelēcīga tunika un kājās sasienamas čībiņas. Mati sasprausti ar kociņu.