"Vējš vītolos", Kenets Greiems Opcijas

[Hēbe]

Klasisks literatūras darbs. Par meža dzīvnieciņu piedzīvojumiem- par zebiekstu mēģinājumu iegūt savā īpašumā bagātā,sirsnīgā,no automašīnām atkarīgā Krupja pili,un miermīlīgā,lēnprātīgā Kurmja vēlmi atgūt savu mājīgo mitekli. Aizkustinoša grāmata (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif) ,kuras aprakstītās problēmas ir aktuālas arī mūsdienu reālajā pasaulē-piem. Abrenes atdošana Krievijai (hmmm...iespējams,tas nebija labākais piemērs)!!

[gold fish]

Kenets greiems

Vējš Vītolos

1. Upeskrasts

visu rītu kurmis sparīgi strādāja, aizrāvies ar savas mājiņas pavasara tīrīšanu. vispirms ar žagaru slotu, pēc tam ar putekļu lupatu, tad augšā pa trepēm, krēsliem ar otu rokā un kaļķu baltuma spaini, līdz pieputēja pilna mute un acis, un melnais kažoks viss bija apšļakstīts baltajiem kaļķiem, un mugura smeldza, un pagura rokas. pavasaris nāca pa gaisiem, pa zemes virsu, pa zemes apakšu, elpoja visapkārt, iespiezdamies arī kurmja tumšajā, jaukajā mājiņā ar savu dievišķo nemiera garu un ilgām. vai tad kāds brīnums, ka viņš pēkšņi nosvieda otu uz grīdas iesaukdamies:,,Sasodīts!"- un :,,Nolādēts" un izmetās no mājas, neapguvis pat mēteli uzvilkt mugurā. virszemē kautkas viņu valdonīgi sauca, un dzīvnieks aizlīda augšup pa kraujo aliņu, kas viņam kalpoja gluži kā garantēta iebraucamā vieta tiem, kuru lepnie mājokļi atrodas tuvāk saulei un gaismai. te nu viņš rakās, un kasās, un tad spūdās un grūdās, sirdīgi strādādams ar mazajām ķepāmun murminādams sev zem deguna:"uz augšu! uz augšu!" līdz beidzot paukš...

(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif)