2. temats: kristoloģiskās sasaistes iekš LOTR., parunāsim par LOTR... Opcijas

[Aziren]

Katrs no mums, kas ir lasījis LOTR vai arī redzējis tā ekranizāciju ir aizdomājies par tā saturu, sižetiskajām līnijām un idejā, kas tajā ir ieliktas...

Mēs esam sev uzdevuši jautājumus, par kādām lietām no LOTR, kas īpaši piesaistījušas mūsu uzmanību. Mēs uzdodam sev jautājumu, ko šī lieta vai parādība sevī ietver un ko tā varētru simbolizēt, vai arī ko autors ir vēlējies ar to pateikt? Bet varbūt autors nav vēlējies ar to neko teikt???


Mēs katrs domājam dažādi un mūsu katra uzmanību piesaita, kaut kas cits.
Starp LOTR cienitājiem ir tādi, kas cenšas tajā iēdziļināties dziļi, dziļi, ar sidi un dvēseli un rast kādu dziļāku jēgu vai izzināt to, ko autors ar saviem radītajiem tēliem ir mēģinājis pateikt. Starp šiem dziļdomātājiem netrūkst tādu, kas uzskata, ka Tolkiens sarakstot savu darbu ir ļoti iespaidojies no kristietības un/vai, ka vairums LOTR tēlu ir saistīti ar Bībelē minētajiem tēliem, simboliem.


Bet vai Tolkiens ir domājis to, ko rod šie dziļmeklētāji savos pētījumos? Vai Tolkiens ir apzināti vēlējies radīt šādu sasaisti? Vai šāda sistība vispār ir?

Te būs mazs peimērs no paša Tolkien teiktā:

Savās vēstulēs, Tolkīns vērtē leģendu par karali Artūru un, to kritizējot, norāda, ka "Pirmkārt, tās brīnumi ir pārāk bagātīgi un fantastiski, tie atkārtojas un nav savstarpēji saistīti. Otrkārt, un šis ir pat svarīgāks par pirmo - šis mīts ir saistīts un acīmredzami satur kristīgo reliģiju. Dēļ iemesliem, kurus es šeit sīkāk neaprakstīšu, man tas šķiet nepieļaujami. Mītiem un pasakām, kā visai mākslai, ir jāatspoguļo un pārējā starpā jāsatur arī morālās un reliģiskās patiesības (vai kļūdu) elementi - tomēr tiem nav jābūt acīmredzamiem, ne tādā formā, kādu mēs sastopam ikdienas "reālajā"pasaulē"."

(Dž.R.R. Tolkīna vēstule Miltonam Valdmanam no "Collins", (kas, kā Tolkīns cerēja, publicētu Silmarilionu kopā ar Gredzenu Pavēlnieku)

Nu un tad te būs mazs piemērs no kāda cilvēka domām par šo tematu:

Here are some things in LOTR that i believe Tolkien used the bible for.

FRODO=Jesus
FELLOWSHIP=Disciples
GANDAlF=God
THE ONE RING=Sin
SARUMAN=Temptation
GANDALFS FALLING INTO DARKNESS AND FIGHTING THE ANCIENT DEMON=Jesus going to hell and fighting satan before going to heaven
SAURON=Satan
SHIRE=Jerusalem
OTHER CONTINENT(FORGOT NAME)=Heaven
MORDOR=Hell
Te būs saites uz forumiem, kurs šis temats ir arī bijis apspriests 1. piemērs un 2. piemērs.

Nu un tagad vēlos dzirdēt Jūsu domas un izteikumus........

Šo rakstu rediģēja Nimue: 19.01.2004 19:26

[Viesis_Outsiders_*]

Nevar īsti aplūkot LOTR atšķirti no paša J.R.R. Tolkīna. Viņš bija kristietis, kas savos uzskatos bija diezgan fundamentāls. Viņa labākais draugs (kolēģis un domu biedrs) bija 20. gs. izcilākais teologs C.S. Lewis, kas kristiešu aprindās tiek uzskatīts par gigantu.

Tolkīns LOTR noteikti "nekopē" Bībeli (viņam pašam riebās alegorijas), tāpēc argumentam par 9, 12 vai 17 mācekļu esamību nav pilnīgi nekādas nozīmes. Sākumā viņam gribēja "piešūt", ka LOTR ir par Hitleru un Eiropas politisko situāciju 40. gados, taču viņš pats to noliedza.

Un tomēr... sasaiste ar kristietību ir neapstrīdama un nenoliedzama. Sākot jau ar pašu Viduszemes radīšanu, elfu "grēkā krišanu" u.c. Līdzību ir pārāk daudz (varbūt gan tieši visā kopstāstā, nevis LOTR), lai tās norakstītu, kā "vispārpieņemtas eiropeiskas vērtības" (kas vispār, jūsuprāt, ir eiropeiskas vērtības? - pie tās pašas kristietības vien atgriežamies).

Vilkt konkrētas paralēles par to, ka Frodo ir Jēzus... nu, tas tā kā būtu nedaudz pārspīlēti. Gandalfs - Dievs? Bet tad, kas ir Iluvatars (The Father of all)? Tik kategoriski iedalījumi nešķiet racionāli (varu piekrist par gredzenu, tas tiešām ir domāts grēks, kas katram cilvēkam ir tik dārgs - mēs nīstam un mīlam to vienlaicīgi).

Stāsts ir tas pats vecais, tikai Tolkīna mērķis nekad nav bijis pastāstīt evaņģēlija vēsti, pēkšņi, Jēzu nodēvējot par Frodo un iedodot viņam basas, spalvainas kājas. Tas tiešām būtu primitīvi.