![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Veic pētījumu par katlu dibenu biezumiem ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 24.05.06 Kur: Atprātojot atprātotājus... ![]() |
Bija jūnijs. Karsta vasaras diena, lai gan precīzāk būtu teikt - rīts. Nedēļa jau vilkās uz beigu pusi un, paldies Dievam, ka tā. Šī bija bijusi viena no karstākajām nedēļām kādas piedzīvotas kopš 1963. gada, kad temperatūra bija uzkāpusi līdz pat 42 grādiem. Ikviens no dzīves nogurušajiem iedzīvotājiem vēlējās, kaut ātrāk pienāktu ilgi solītā vētra un lietus atveldzētu arī šo "elles nostūri", kā bija izteicies laika ziņu diktators. Bet, nekas vēl nebija noticis un tikko bija sākusies kārtējā darbadiena.
Nahigo Numatani: Tā bija viena no graujošākajām dienām Reikas uzņēmuma vēsturē. Neskatoties uz to, ka uzņēmums skates tik pat kā nerīkoja (pēc skaita šī būs tikai otrā, bet pirmā bija tik "graujoša", ka uzreiz pēc tās, Nahigo iekļuva augstākajās aprindās), vienmēr nācās pieļaut kādus izņēmumus. Pēc neatlaidīiem lūgumiem arī Reika bija spiesta piekrist un izveidot jaunu kolekciju, kas bija jāprezentē jau rīt. Šuvējas nepārtraukti ko vēl mērīja un grieza, visriņķī skanēja šujmašīnu radītais troksnis. Pienesot rīta kafiju, Anna, viena no Reikas padotajām iedeva priekšiniecei arī lapiņu ar numuru. Ja jums skatē vēl arvien ir nepieciešams kāds... Neparastāks akcents, domāju, ka jums derētu piezvanīt šai... Brīvmāksliniecei... Viņa spēlē saksafonu vienkārši... Burvīgi! Un... nedaudz nedrošāk viņa turpināja: man šķita, ka tas piestāvētu jūsu tērpu kolekcijai... Bija redzams cik ļoti meitene bija sakaunējusies, ka atļāvusies tādai vaļsirdībai bet priekšiniecu, bet tad, gandrīz vai negaidīti viņa pastiepa uz priekšu roku, kurā bija neliela lapiņa. Virs numura bija uzrakstīts arī vārds. Penelope Vatersa. Tans Vings: Datorofiss bija neiturami piesmacis. Ventilātori bija "atstiepuši kātus" jau pirms divām stundām un nu vienīgais gaisa avots bija logs, kuru nevarēja atvērt pārāk plaši dēļ tā, ka visa palodze bija nokrāmēta ar dažnedažādiem papīriem un neviens vienkārši nevēlējās sākt tos kārtot. 3 vīrieši sēdēja pie saviem darbagaldiem un neatlaidīgi ko drukāja. Viņi nebija nedz stenogrāfi, nedz rakstnieki. Viņi visi bija programmētāji. Un tieši viņi patreiz garlaicības vadīti centās pārspēt cits citu, censdamies visātrāk izveidot stabilu kraku kādai maksas programai, kas bija paredzēta, lai nodrošinātu labāku spamu filtru, minimāli iedziļinoties arī vēstules saturā un daļēji izvērtējot sūtījumu struktūru. Tans to paspēja izdarīt pirmais. Resnītis, kas sēdēja vistālāk no viņa pie sāka lādēties: un tā vienmēr! Kā mēs sacenšamies, tu uzvari un man jāskrien pēc pusdienām... Tad, mirkli apdomājies, viņš piebilda: kā tev tik labi tas izdodas? Tikmēr, trešais programmētājs, kura mati bija saņemti zirgastē skaļi un gandrīz nepieklājīgi iesmējās: kā, tu nespēj uzminēt? Viņš pārdeva savu dvēseli velnam un iemantoja necilvēcīgas spējas programmēšanā. Karls iesmējās. Viņam pašam tas šķita ārkārtīgi smieklīgi. Apaļīgajam vīram pieceļoties, viņš tikai tik daudz kā paskatījās uz Tana pusi un pavaicāja: ķīniešu ēdienu, virtuļus, vai ātro ēdienu? Zīriuss Oe: Kopā ar grupu Alfa viņš sēdēja nelielā kabīnē. Lifta kabīnē, kas pašlaik diezgan strauji devās lejup. Visiem puišiem bija nopietnas sejas. Viņi visi zināja kurp patreiz dodas. Uz sapulču zāli. Un izsaukuma svarīgums šķita acīmredzams. Ja jau pat pulkvedis bija runājis paaugstinātā balss tonī, neko labu tas nevarēja nozīmēt. Kad lifts apstājās, stāvu indikātors vairs nerādīja stāvus, bet Oe zināja, ka tas ir tādēļ, ka šī Slepenās Apvienotās misijas sapulču zāle atradās ārkārtīgi dziļi zem zemes. 120 metru dziļumā. Atveroties durvīm, visi liftā bijušie cilvēki vieglā riksī skrēja pa tumšo gaiteni. Pie pašas ieejas kāda sieviete no malas pieskrēja un pavilka Zīriusu no citiem nostāk un klusinātā balsī sāka viņam ko stāstīt: vari teikti ko gribi, bet es zinu, ka tu neesi pilnībā tīrs... Un pat tavs priekšinieks nevarēs ko pasākt, ja tu nesadarbosies ar manu izmeklēšanas grupu. Tādēļ padomā. Videoieraksts nav viltots un ikviens ļoti labi varēja redzēt, ka tevi lode smagi ievainoja. Es pat teiktu letāli, bet pēc pāris minutēm tu atgriezies tāds pats kā iegāji... Sveiks un vesels. Vēl mirkli viņa pētīja puisi ar pētošu skatienu, it kā cerēdama caur acīm nolasīt viņa domas, kad pēkšņi durvīs parādījās liels stāvs. Ja jūs neiebilstu, Zīriuss man ir nepieciešams sapulču telpā. Tas bija pulkvedis un patreiz viņš runāja tādā balsī, kas izņēmumus nepieņem. Ne vien Zīriusam bija zināms, ka nesen bija nofilmēts kā kāds terorists viņu sašauj... Un kā vēlāk viņš piecēlās, ļaudams lodēm izbirt no viņa ķermeņa, it kā tās būtu izstumatas no tā ārā. Dreks Neters: Izmeklētāja birojs bija ne pārāk liela telpa. Centrā pie loga atradās milzīgs rakstāmgalds uz kura mētājās nozīmīgi papīri, pāris pabeigtas un nepabeigtas krimināllietas un šur tur ārā nodevīgi spraucās komiksi. Pretī galdam atradās koka krēsls ar atzveltni un tieši uz tā patreiz atradās kāda pievilcīga blondīne, kas saspringti vēroja Dreka aproci, it kā galvā pārdomātu savu ideju vērsties pie privātdetektīva. Tātad, mans tēvs mājās nav rādījies jau vairāk kā 4 dienas. Es saprotu, ka tas nav nekas slikts, bet vinš nekad nekavē... Un nepazūd nevienu nepabrīdinājis. Nu jau viņa šņukstēja. Un... Un... Un... Sieviete izplūda asarās. Uz mirkli noraustījās gaisma, kas nāca no senatnīgās lampas pie griestiem tādejādi pilnīgā tumsā atstājot puskrēslā bijušo biljarda galdu. Viņš bija zinātnieks, viņa saņēmusies turpināja: un es vēlētos, lai jūs viņa meklēšanu sāktu ar viņa darbavietu... sieviete pasniedza Drekam nelielu kartīti ar adresi. Penelope Vatersa: Atvērusi acis, Penelope redzēja baltus griestus. Pārāk baltus, lai tās būtu viņas mājas. Tātad - atkal pie kāda kavaliera. Blakus viņa nekustīgi gulēja kāds tumšmatains vīrietis. Nebija grūti pateikt to, ka viņš zem segas bija pilnībā kails. Piecēlusies viņa pamanīja, ka no guļamistabas paveras lielisks skats uz pludmali. Lielie logi nodrošināja ideālu ainavu. Pie sienas stāvēja vidusmēra darbs, kurā kāds (vai kāda) bija pacenties attēlot pa logu redzamo. Tiesa, ne pārāk veiksmīgi. Ievibrējās Penelopes telefons. Bija atnākusi ziņa: es iedevu tavu telefonu kādam cilvēkam, kurš, iespējams palīdzēs tev tikt pie nākamā darbiņa. Ja tā tiešām būs, tev būs jāspēlē saksafons. Tavs menedžeris. Nākamā frāze atkārtoti lika apšaubīt viņa intelekta koeficientu. Puisim beidzot atverot acis, vienīgais ko vīrietis bija spējīgs nomurmulēt bija: hei, skaistā! Kā patika nakts? Hella Nomēna: Deju studiju jau sāka piepidīt cilvēki. Spoguļi, kas atradās pie lielākās sienas bija nospodrināti, deju zāles grīda - novaskota. Aparatūra glīti un kārtīgi stāvēja uz kādas nelielas kumodītes. Uzticīgākie dejotāji bija ieradušies jau pirms kādām trim minūtēm un sākuši staipīt locītavas, lai iesildītos. Saules stari iespīdēja telpā, piepildot to ar saules zaķīšiem. Pie Hellas pienāca neliela auguma meitenīte un pavaicāja: skolotāj, vai šodien mēs varēsim padejot arī "īpašo deju"? To vaicājot meitenītei spīdēja acis, tādēļ bija viegli noprtams, cik ļoti viņai patīk šī deja. Jāatzīst, ka tajā nekā īpaša nebija. Tā satāvēja no vienkāršiem palēcieniem un lokanām kustībām, bet ideju Hella bija smēlusies no kādas senas rotaļas, tādēļ arī mazākiem bērniem tā tik ļoti patika. Gluži kā seni stāsti, kas ar laiku kļūst par pasakām un iesakņojas pat audzināšanas metodēs. |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Veic pētījumu par katlu dibenu biezumiem ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 24.05.06 Kur: Atprātojot atprātotājus... ![]() |
Tans Vings:
It kā jau nē... Nezināju, ka kāds grib mums tā iegriezt... Marks atgriezies telpā pārsteigts secināja. Aiz viņa tūliņ ienāca arī otrs Tana kolēģis. Lūdzu, šodien mēs ēdīsim ķīniešu ēdienus. Arī uz Tana galda tika nolikta neliela paciņa, kurā iekšā bija jābūt nūdelēm ar vistas gaļu. Blakus atradās arī ēdamie irbulīši. Ak jā, lūdzu, tava kola... Iespējams, ka ledus tur vairāk kā kola, bet ceru, ka tev nebūs iebildumu... Apaļākais kolēģis pasmaidīja un nolika uz Tana galda arī kolu. Ak jā, un par adresi - lūdzu... pirmais kolēģis teica padodot lapiņu. Tiesa gan.. Marks saminstinājās. Neesmu pārliecināts, ka tur kāds dzīvo, jo no ārpuses mājiņa izskatās tāda... Nolaista... Felicita Baroiko: Kritiens pat neatstāja zilumus, bet, iespējams garāmgājējiem šķistu dīvaini, ka sievietes krekla aizmugure ir viegli ieplēsta. Sasniegusi savas mājas, Fella juta vieglu satraukumu. Hei, man šķita, ka sarunājām, ka tiekamies pie tevis. Tad, pamanīdams, ka viņa draudzene ir uztraukta, viņš saprotoši piegāja klāt un apskāva viņu. Ejam iekšā, mīļā... klusītām Reiks iečukstēja Fellas ausī. Ieejot iekšā dzīvoklī, bija redzama neliela nekārtība, bet, pēdējā laikā tāda šeit valdīja nereti. Veiklā solī aizskriedams uz virtuvi, Reiks atnesa pavēsu ledus tēju, ielēja to krūzītēs un apsēdās blakām Felicitai. Vēlies pastāstīt, kas noticis? Zīriuss Oe: Skaidrs... Peins novilka. Ja vēlies runāt tagad, tad vari doties ārā un, visticamāk, viņa tevi tur arī gaidīs. Apspriežu telpā bija iestējies kapa klusums. Ārpusē bija dzirdami satraukti soļi, pēc papēžu klaboņas varēja noprast, ka tie ir augstpapēžu papēži un gaidītāja acīmredzot ir sieviete. Pulkvedis pēkšņi ko sāka rakstīt uz lapiņas. Tā kā visas sarunas telpā noklausās un ieraksta, nedrīkstu to teikt skaļi, bet, varu piedāvāt tev tikt ārā no telpas pa sētas izeju... Ko teiktu par šādu iespēju? Atbildi dod pamājot mazliet ar galvu. Īvsbremāns Allarī: Zāles pārzinis atviegloti nopūtās. Jūs arī esat šeit... Tad, pēkšņi pārtraukts pusvārdā viņš uzmeta viegli aizkaitinātu skatienu Īvsbremānam. It kā tu te būtu pavadījis visu savu laiku un zinātu kas te noticis! Sekojiet man... Apslāpēdams niknumu zāles pārzinis atvēra Īvesbremāna priekšā durvis. Ieejot telpā, Īvs varēja apstulbt. Nebūtu viņš bijis ellē, šis skats šķistu pat ļoti neparasts. Šīs bija "dārgo klientu toletes". Un patreiz visas baltās sienas bija notašķītas ar asinīm. Bet, ne jau tas bija galvenais, kas varēja uztraukt puisi. Mirušais bija dēmons. To varēja just pēc auras un viegli nojaust pēc izskata. Hella Nomēna: Partneris atgriezās deju zālē. Pat meitene būtu varējusi saderēt, ka viņš izskatās mazliet tāds kā... Apbružāts. Likās, ka viņš būtu cīnījies, bet tas bija neiespējami, jo mākslas skola bija viena no mierīgākajām vietām tuvāko trīs kvartālu rādiusā. Piedod, mazliet aizkavējos... Puisis smaidot piebilda. Tātad, atsākam? Nākamo stundu abi vēl turpināja dejot. Tad bija pienācis laiks doties mājās. Mājupceļā Hellai nācās iet cauri kādai nelielai šķērsieliņai. Tur "tusēja" vietājie izsitāji, tiesa, drīzāk jau dzīves apnikuši gangsteri, kas tik vien mācēja, kā barā "kruti runāt". Hei, mazā, negribi padejot? Manāmi iereibis kāds no bara iesāka sarunu. Penelope Vatersa: Puisis aši ieskatījās pulkstenī, viegli izbrīnīts par straujo nepieciešamību, tad, strauji pateicis, tūliņ būšu gatavs, aiznesās uz guļamistabu, pāris sekunžu laikā saģērbies, (un šķita, ka tādam kā viņam tur noteikti nebūtu ko darīt) viņš jau bija gatavs. Paķēris no galdiņa atslēgas, viņš aiciāja meiteni sekot viņam, ne mirkli neļaujot no lūpām nozust pieklājīgajam smaidam. Ielēcis mašīnā viņš pagaidīja, kad iekāpj arī viņa draudzene un izbraucot no sava īpašuma viņš pēkšņi apjautājās: starp citu, kur tu dzīvo? Labi zinu, ka tik ilgi, lai zinātu tavu adresi pazīstami diemžēl neesam... Diemžēl tika patiesi uzsvērts. Nahigo Numatani: Nahigo nenācās ilgu laiku pavadīt stāvot. Pavisam drīz pie viņas pienāca kāds laipns, vecs vīrs, kuru ļoti labi labsirdīgās sejas dēļ varētu iztēloties arī par Ziemassvētku vecīti. Vienīgā atšķirība starp reālo un izdomāto tēlu bija tāda, ka Ziemassvētku "svētā" drēbēs varētu ielīst 2 šādi veci vīri. Šis bija galvenais officiants. Numatani kundze, ļoti patīkami, ka atkal esat iegriezusies šajā vietā! Pat balsī varēja sajust, ka prieks ir neviltots. Šis vecais vīrs nemērīja sievieti pēc tās daiļumiem, drīzāk gan pēc tās gaumes ēdienu ziņā un tiem īsajiem dialogiem, kas veidojas pasūtot ēdienu. Ievedis sievieti tālākās telpās, viņš apgriezās un pavaicāja: kādu gaidat, vai, kā ierasts, ēdīsiet viena? |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 16.06.2024 02:24 |