Pēdējais klases vakars, [GM][PZP] Opcijas

[CityCat]

Pēdējais klases vakars

(IMG:http://content5-foto.inbox.lv/albums66354978/bukucis3/engjeliits/castle-4.jpg)



Skola

Kembridžas mazpilsētas skola. Jau apmēram 200 gadus veca. Neviens nezin cik tieši. pati skola izskatās senatnīga. Ar balkoniem un akmens skulptūrām. Ēkas mūri vinmēr šķita augsti un pelēki. Vietām nolupuši ķieģeļi. Apkārt auga zaļa zālīte, ar dažviet skolēnu iemītām taciņām, Kā arī veci, skoēnu aprakstīti, koka soliņi.Nedaudz tālāk no skolas atrdodas neliels, bet toties ļoti dziļš ezers.
Skolas pagalmā atrodas veca strūklaka. Tiesa tajā nekad nav ūdens.



Vēstule, ko katram skolēnam ir atsūtījusi mis Džonsone.



Labdien! Jums š.g. 13.jūnijā, tieši 18.00 ir jāpulcējas pie skolas ieejas. Durvis būs slēgtas. Skolas apkopējs - Joržiks Ventels jūs ielaidīs. Lūdzu paņemiet līdz visu nepieciešamo vienai nedēļai, tai skaitā arī ēdienu. Ja vēlesities kaut ko vairāk uzzināt, tad prasiet Joržikam.
Man tiešām no visas sirds žēl, ka nevarēšu jums pievienoties kopīgajā klases nedēļā. Cerams, ka lieliski pavadīsiet kopā laiku.

Ar mīļiem sveicieniem,
Jūsu skolotāja - Džonsone!

Spēlē piedalās :

Mazpēdis
Nīcele
washulis
mesmers
Tējas lapa
Semijs
Debija
Meitene ar rozīnīti
Hermiiione
kruta102
storyteller
Epilepsija
Lianjuks
La Keira
Mr. Green


piedodiet, ja kādu aizmirsu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif)




____________________________________________________________________


neliela info, lai neradītos aizķeršanās.... Jūs visi, kopā esat nomācījušies 12 gauds (varbūt kāds arī mazāk, ja dzīves vietas ir mainītas),
tomēr ne visu par saviem klasesbiedriem jūs zināt. Kā jau mazā ciematā, tur tiek daudz tenkots. Tādēļ daudzas jums zināmās lietas par cilvēku ir aplamas.
Skolas apkopējs Joržiks ir nedaudz nojūdzies 72 gauds vec večuks, kuram patīk stāstīt visādas pasaciņas.
Mis Džonsone ir riebīga skolotāja, kas ir mīļa tikai tad, kad tikusi prom no savas audzināmās klases.


Tā - cerams, ak jums būs interesanti (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Flightless Bird]

Helēna sajutās īgna. Kad ieradās Joržiks, viņa sarosījās, jo domāja, ka beidzot varēs sākt kustēites, bet atskanot skaļajiem krācieniem visas cerības bija zudušas.
Viņa no somas izvilka grāmatu. Tā bija Māra Melngalvja dzeja, viņš bija latviešu rakstnieks. Sķiet, neviens no klases vispār par tādu Latviju nebija dzirdējis, neviens arī nezināja, ka viņs prot šo valodu un pazīst tālās zemes kultūru. Helēnas vectēvs bija latvietis un bērnībā iemācīja mīļotajai mazmeitai valodu un bija solījis arī aizvest kādreiz paciemoties uz savu dzimteni. Bet kopš viņš pirms četriem gadiem no Amerikas aizbrauca dzīvot atpakaļ uz Latviju, nekas daudz nebija no viņa dzirdēts. Tāpēc Helēnai atlika tikai samierināties ar dažām neveiklām vēstulēm un viņa atstātām grāmatām.
Un šī dzeja viņai bija vismīļākā. Helēna atvēra paplāno grāmatu vidū un sāka lasīt, kaut arī jau lielāko daļu dzejoļu zināja no galvas..

Klasē bija tikai paris cilvēki, ka Helēnu kaut cik interesēja, pārējie bija tikai pelēkā masa (kaut arī daži no tiem sevi uzskata par pasaules nabu). Tomēr pat ar tiem cilvēkiem, kas kaut nedaudz atšķīrās no pelēkuma, viņa bija maz runājusi. Vienkārši.. viņa bija pārāk noslēgta.
Helēna papurināja galvu un aizdzina skumīgās domas. Šī nedēļa nav domāta, lai gruzītos.. viņa nodomāja un iegrima lasīšanā.