Rēgu tramvajs, [LS][PZP][C] Opcijas

[Malduguns]

Rēgu tramvajs

No gaisa nāca tāds pretīgs mitrums, kuru par lietu gluži nevarēja nosaukt. Tas bija rasinātājs, kurš slapju padarīja jebko, kas uzturējās ārā ilgāk par piecām minūtēm. Nepatīkamajai smīlāšanai pievienojās arī auksts vējš, kurš pūta cauri visām drēbēm un ar savām aukstajām rokām aizskāra vēlo ceļotāju, likdams upurim nodrebināties saltumā.
Neraugoties uz draņķīgo laiku, kalendārs spītīgi rādīja vasaras sākumu. Nupat jau 20 minūtes ritēja 4. jūnijs.
Tramvajs katrā pieturā ieradās ar slimīgu precizitāti un atvēra tikai pirmā vagona pirmās durvis. Pēc visiem noteikumiem, braucējam vajadzēja arī iekāpt pa šīm durvīm un uzrādīt braukšanas apliecību vai nopirkt biļeti.
Vadītājs bija vīrietis ap piecdesmit gadiem. Nopietns un precīzs. Tumšie mati jau bija sākuši sirmot un aristokrātiskajos vaibstos varēja manīt īgnumu. Vīrietis bija palielas miesasbūves, diezgan masīvs, bet ne gaļīgs. Varēja redzēt, ka labāk pretī viņam nerunāt, jo tumšās, drūmās acis brīdinoši raudzījās vēlajos braucējos.
Tramvajs ripoja mierīgi un ātri. Ārā pa logu neko nevarēja redzēt, jo gaisma tramvajā bija pārāk spilgta. Tomēr tā ik pa laikam noraustījās un ļāva paraudzīties arī ārā.
Bija ieslēgta apkure, jo nemīlīgais laiks bija pārāk nemīlīgs, lai atstātu tramvaju aukstu. Tomēr siltums gan žāvēja, gan palīdzēja braucējiem kļūt miegainākiem.
Un tikmēr tramvajs traucās tālāk uz kādu no priekšpilsētām.


Tramvajā no galapunkta brauc:
Lea Iesmotāja - Demjens Ferguss
Massacre – Aleksandrs Priede
Ungārijas ragaste – Airita Štāla
Tējas lapa – Dens Birks
Mattiass – Simons Mētra

Pārējie kāpj pa vienam vai pa diviem pieturās. Patiesībā, nav svarīgi, kādās. Vien gribu atgādināt, ka darbības vieta nav skaidri norādīta un tas nozīmē, ka Rīgas tramvaja pieturu nosaukumus, lūdzu neizmantot.

Šo rakstu rediģēja storyteller: 10.04.2008 17:25

[Massacre]

Galapunktā stāvēja kāds tumšs un interesantas formas siluets.
Aleksandrs speciāli tika nostājies gaismās tā, lai nebūtu redzama viņa seja un iespējamie dīvainie vakara līdzbraucēji nesāktu piesieties ar jautājumiem. Interesanto silueta izliekumu uz muguras veidoja uz pleca uzliktais saksafona futlāris, un seju vīrietis bija pavērsis uz augšu ļaujoties sīņāšanai.
Jā, šāds laiks nebija patīkams un savu mēteļa apkaklīti viņš bija uzlicis uz augšu un galvu ierāvis plecos, bet Aleksandrs nolēma, ka priecāsies vismaz par kaut ko šovakar, jo ļauties nogurumam un dabiskai vēlmei atpūtināt savu muguru, rādot neapmierinātu sejas izteiksmi, nebūtu gudri, jo parasti šādā stāvoklī vīrietis varēja pēkšņi sākt snauduļot turpat uz vietas, kājās stāvot.
Tramvajs, kā vienmēr, pienāca absolūti precīzi un Aleksandrs pamājot vadītājam un uzrādot kartiņu nosēdās pie loga, vienkrēslu rindā, novietoja saksafonu starp ceļiem uz grīdas un atspieda galvu pret loga rūti, lai lūkotos ārā zibošajās pilsētas nedaudzajās gaismās un izbaudītu tramvaja nomierinošo ritmu. Ātrāk mājās.

Šo rakstu rediģēja Massacre: 10.04.2008 17:22