![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]() ![]()
Raksts
#1
|
|
Bēg no sera Kedogena ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 03.08.07 Kur: starp daudziem, kas nav pūces ![]() |
Es personīgi esmu jutusi spoka klātbūtni, tāpēc - man nav šaubu, ka spoki eksistē un ir reāli.
Iespējams, ka ir labie un ļaunie spoki, taču tikpat iespējams, ka tas atkarīgs no tā, cik jūtīgs ir cilvēks - vai viņš spēj just, uztvert nemateriālo pasauli vai vēl nav gatavs ar to sastapties. Manā skolā mūsu skolas spoks dzīvo jau sen. Neko ļaunu viņš gan nedara - vēlās vakara stundās, kad kāds sēž pie datora, viņš mēdz skaļi staigāt, virināt aizslēgtas durvis, apsviest krūzē tējkaroti uz otru pusi. Interesantākais, ka viņa skatienu var just - skaidri sarotams, ka neesi telpā viens. Reiz viņš nošķaudījās, kad apkopēja slaucīja kādu stūri zem kāpnēm, esot pilnīgi viena pati. Tajā stūrī nebija ne dzīvas būtne - ne pat sīkākās peles vai aizmaldījušās eža!!! Bija reize, kad viņš pieklauvēja pie durvīm no iekšpuses, bet telpa bija aizslēgta un tukša... Vispār, ir pierasts pie viņa, kolektīvs ar viņu vienkārši rēķinās! |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Cīnās ar Lankašīras laumiņām ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 05.04.08 Kur: Vietā, kur viss ir tieši tā kā tu vēlies ![]() |
Ar mani ir bijis tā.. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)
Gribi tici, gribi netici. Īsti nezinu vai stāsts par spoku, bet sajūta bija baisa. Pirms kāda gada, gadījās vakaru pavadīt vienai pašai, tukšā dzīvoklī. Sēdēju savā istabā, kko lasīju un tad nojūdzās ventilators virtuvē. Sāka brakšķēt un krakšķēt.. Izslēdzu ventilatoru, iekārtojos virtuvē un turpināju lasīt. Tad pēkšņi TV pats no sevis ieslēdzās. (goda vārds - pults nebija ne metra rādiusā no manis.) Paņēmu pulti pie sevis, iekārtojos krēslā iepretim TV un sēdēju. Muļķīgi jau skan, bet visu vakaru bija bail pat pakustēties. Brīdī, kad gandrīz aizmigu izlēmu iziet uz balkona, cilvēki kā nekā tur mani redzēs - būšu drošībā. (Saprotu - skan tizli, bet tajā brīdī man tiešām nervi bija uzvilkti). Bezvējains vakars un pēkšņi balkona logs ar blīkšķi man degunpriekšā aizcirtās. Ar to man pietika. Ieritinājos segā un gaidīdama kādu mājās aizmigu. Domāju, ka to vakaru vēl ilgi atcerēšos. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/unsure_a.gif) Par spokiem kā tādiem stāstu ir daudz. Protams, nekādas garantijas, ka tā ir patiesība, bet fakts paliek fakts. Kādam ir gadījies saskarties ar tādu gleznu, uz kuru skatoties no jebkura skatupunkta, izskatās, ka viņa visu laiku ar skatienu tev seko? Man vienai draudzenei tāda bij. Baisi. Bet - neko padarīt. Pasaulē ir ne mazums baisu un nereālu lietu. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 19.06.2025 19:27 |