Ugunsmēles - ATD, [C][PZP] Opcijas

[novemberunge]

pēc vairāk kā gadu ilga pārtraukuma piedāvāju jums jaunu lomu spēli:

UGUNSMĒLES

Īss Nimglāras ģeogrāfiskais raksturojums:

Ziemeļos pieeju Skīges jūras dziļajiem, aukstajiem ūdeņiem liedz Rhuīnu kalnu masīvs, kas bagāts ar milzīgiem derīgo izrakteņu krājumiem, it īpaši reti sastopamajiem un dārgajiem pūķu kristāliem un dārgakmeņiem. No kalniem uz Verihārjas jūru rietumos un Tinnisvānes līci dienvidos iztek neskaitāmas upes, lielākās no tām- Rūle, Hvistīle, Dūklona, Frīge. Karaliste robežojas ar Rardūru, kontinenta platāko, dziļāko un ūdeņiem bagātāko kuģojamo upi. Mežu resursi ir visai nelieli, arī zemkopībā un lopkopībā izmantojamo zemju ir maz. Klimats mērens, vasaras siltas, ziemas sniegotas un aukstas, raksturīgi skujkoku meži ar lapu koku pamežu, lielākoties sastopami tādi ziemeļu dzīvnieki kā lāči, aļņi, brieži, vilki, lūši, zaķi, arī harpijas, savvaļas grifi, dažādi dēmoni (vilkači, inkubi, sukubi, vetālas), nimfas, vienradži.
Lielākās upes: Rardūra (kuģojama), Dūklona, Hvitlīse (kuģojama)
Lielākie ezeri: Tarihāms un Perlebeids
Augstākie kalni: Sekraks (Rietumrhuīnu kalnu masīvs)
Grāfistu centrālās pilsētas: Seibelkrāke, Iritīle, Silromēna, Irfandalasa, Norhaita
Jūras ostas: Hamāra (vienīgā Karalistes pieeja Verihārjas jūrai)
Upes ostas: Dūnesgāle, Irfandalasa, Norhaita
Galvaspilsēta: Dūnesgāle
Kaimiņvalstis (valdnieki): Rauma (monarhija, kēniņš Aumalata Zeltbārdis), Aragalāda (monarhija, karaliene Ikate Hemma III), Tahtijorda (parlamentārā monarhija, premjerministrs Teonijs Kuns, imperators Maldaras Granavans), Litmanga ( - )
Iedzīvotāji: 80% cilvēki, 2% tumšie elfi, 5% rūķi, 11% gaišie elfi, 2% citi
Ģērbonis/karogs: uz balta pamata attēlots sarkans pūķis, aiz tā austoša zelta saule

Pūķu audzēšana:

Vairāk kā pusi Nimglāras Karalistes plaukstošās ekonomikas sastāda pūķu eksports. Karalistei piederošie Rhuīnu kalni ir vienīgā vieta visā pasaulē, kur atrodas golema pūķu akmeņu un kristālu raktuves un Akadēmijas, kurās tiek apmācīti drāhi – burvji, kas prot atbrīvot pūķu dvēseles no akmeņiem, kā arī kontrolēt, audzināt, pieradināt un apmācīt tās un tad no jauna ieslēgt atpakaļ. Lielākoties pūķus izmanto militāriem un transporta nolūkiem; pēc šiem kritērijiem tos sīkāk šķiro gaisa uzbrukuma, sauszemes uzbrukuma un ūdens uzbrukuma, gaisa aizsardzības, sauszemes aizsardzības un ūdens aizsardzība, kā arī ūdens, gaisa un sauszemes transporta pūķos.
Pirmais pūķis, ko katrs drāhs ar sava skolotāja vai meistara palīdzību atslēdz un izaudzina, nekad netiek pārdots – ir svēts likums spārnoto nezvēru paturēt kā meistarstiķi un lielisku palīgu nākamo pūķēnu audzināšanā, līdz ar to drāhu personīgie pūķi tiek uzskatīti par visgudrākajiem un spēcīgākajiem. Lai arī aizliegti ar likumu, bieži vien tiek slēgti darījumi par tieši šo pūķu akmeņu pirkšanu vai pārdošanu, jau vairākus gadsimtus nelikumīgi pastāv neizskaužama nodevīgo drāhu ģilde, kas piedāvā drāhu un viņu pūķu pakalpojumus, visbiežāk – pasūtījuma slepkavības, iebiedēšanas, ciemu dedzināšanas, spiegošanas utt. Nereti drāhiem pūķi tiek nozagti -, protams, to visvieglāk ir izdarīt tad, kad pūķi ir ieslēgti atpakaļ savos akmeņos.
Pūķu tirgošana tieši tādēļ ir tik ērta, - tos jebkurā mirklī var atbrīvot, un tad no jauna ieslodzīt dvēseli akmenī. Pēdējā laikā augstmaņiem, grāfiem, bagātiem tirgoņiem un citiem turīgajiem ir paradums pasūtīt sev un savām lēdijām kaklarotas ar pūķu dvēselēm, tiesa, drāhi iesaka pārāk ilgi nezvērus neturēt ieslodzītus, jo tad uz tiem darbojas kalnu miegs, kas lēnām, lēnām dzēšot no atmiņas visu, kas pūķim iemācīts.
Pūķus šķiro ne tikai pēc to pielietojuma, bet arī pēc akmens vai kristāla, no kā tie ir veidoti. Pēc tā nosaka gan dzīvnieka lielumu, gan krāsu, gan izskata īpatnības. Lielā cieņā ir zaļie, majestātiskie smaragda pūķi, rubīna pūķi, lielos daudzumos tiek pasūtīti zelta un sudraba, dzintara pūķi. Visdārgākie ir nemirstīgie, baltie dimanta pūķi un melnie pūķi, kuru izcelsmi tur lielā noslēpumā.
Leģenda vēsta, ka Regrams Pūķutēvs esot radījis neiespējami debešķīgu būtni, kura zvīņas esot zaigojušas visās varavīksnes krāsās un spēks bijis tik liels, ka pūķis spēji ar astes vēzienu jūrā sacelt vētru, un kopš tā laika katra fanātiska un mazliet ķerta drāha sapnis ir atrast Regrama Akmeni, kurā būtu ieslēgta varavīksnes drakona dvīņu dvēsele.
Pūķu pirmā atbrīvošana no akmens parasti notiek Akadēmijās, savukārt akadēmijas ir izvietotas atbilstoši katrām dārgakmeņu raktuvēm. Visprestižākā ir Regrama Pūķutēva dibinātā Aibras Akadēmija, kas atrodas pie Aibras līča – dziļas, neapdzīvotas vietas Skīges jūrā, kur nekad nespīd saule, jo līci no trim debespusēm ielenc Rhuīni.

Politika un pārvalde:

Nimglāra par Karalisti kļuva apmēram 8200 gadus atpakaļ, kad Regrams Pūķutēvs apvienoja visas glāru tautas vienā veselā ar nodomu vienoties pūķu kopšanas liktenī. Viss ritēja labi līdz monarhija iesakņojās un Regrama mazmazdēls Lihtrams II sadalīja Karalisti saviem sešiem dēliem, no kuriem pieci tika pie savām grāfistēm un viens turpināja tēva iesāktos ķēniņa pienākumus. Lihtrama laikā tika veiktas daudzas reformas, kas nesa Nimglārai gan postu, gan uzplaukumu. Kopš 292. gada drāhu Akadēmijās varēja mācīties tikai izredzētie – grāfu un viņu padoto bruņinieku bērni, kā arī tie, kas spēja ik mēnesi samaksāt nežēlīgas summas. Līdz ar to Nimglāra radīja interesi ārpasaulē un, Akadēmijās parādoties rasu dažādībai, tika slēgti pirmie pūķu tirdzniecības līgumi. No otras puses, kamēr Sarkanacainie (tā kopš iedēvēja sabiedrības augstāko slāni, grāfus un bruņiniekus, jo pašam revolucionāram Lihtramam II bija indīgi sarkana acu krāsa) peldējās naudā, pamazām nogrima Karalistes pārējie slāņi. Šo pārmaiņu rezultāti jūtami vēl šodien, tikai retais zemkopis vai lopkopis spēj nodrošināt pats sevi – daudz izdevīgāk ir strādāt kāda bruņinieka paspārnē, maksājot nodevas, taču nebaidoties par badu un palikšanu bez mājām.
Šobrīd Nimglāras Karalisti pārvalda Kulrams Ainens V, kas sevi pierādījis kā lielisku vadoni un kļuvis par visas tautas mīluli. Kulrama dēļ Karaliste atkal zeļ un plaukst, viņa reformas ir tikpat krasi radikālas kā Lihtrama, taču līdz šim izrādījušās tikai pozitīvas. Ir nospodrināts pilsētu sardzes – Lari - gods, atjaunots Regrama Pūķutēva varoņu likums, kas paredz, ka par pulkvežiem un ģenerāļiem var kļūt ne tikai grāfi un bruņinieki, bet arī ar īpašu drošsidību izcēlušies nimglārieši. Tiek būvēti jauni ceļi, attīstīta ne tikai pūķu, bet arī pieradinātu grifu, maģisku priekšmetu, grāmatu tirdzniecība, samazinātas studiju cenas drāhu Akadēmijās.
[..]
Raumas ķēniņš Aumalata Zeltbārdis uzstāj, ka jāpārslēdz robežlīgums starp Raumu un Nimglāras Karalisti, atdodot Raumai tai it kā piederošos Rhuīnu ziemeļus ar tur atrodamajām pūķu akmeņu raktuvēm, savādāk Aumalata draud pārraut visus tirdzniecības līgumus un uzsākt karu. Nimglārai ir ļoti neizdevīgi zaudēt partneri, ņemot vērā, ka ziemeļos Litmangā norisinās cīņa par varu un tajā mītošie orki un goblini sāk lūkoties un Karalistes pusi, aizvien biežāk saceļot tračus uz trauslajām robežām.
Gulhamāras grāfiene Graabetēla Erī sava dēla aprēķina kāzas ar paša karaļa meitu bija plānojusi jau vairākus gadus, taču, tūlīt pēc atgriešanās no Aibras Akadēmijas puisis pazudis. Nevienam nebija noslēpums, ka pēc šim kāzām viņš būtu pirmais pretendents uz troni pašreizējā karaļa un viņa vecākā dēla nāves gadījumā, kā arī kļūtu par Karalistes armijas ģenerāli.
Tā kā gan Lari, pilsētas sardze, gan armija ir aizņemta konfliktā ar orkiem un raumiešiem, grāfiene izsludina ļoti dāsnu atlīdzību par sava dēla un viņa pūķa atrašanu. Varoņu pulkam, kas dosies jaunekli meklēt, jāpulcējas Seibelkrākes Saules templī gada sestā mēneša pirmajā dienā.

Reliģija:

Nimglārā, tāpat kā pārējā Nontihārjā, pastāv daudzdievība. Tiek izšķirtas divas galvenās dievu grupas – saules cilts un mēness cilts, kuru galvenie dievi, attiecīgi ir Saule un Mēness, kas savā starpā ir apprecējušies. Saules cilti pārstāv dabas, gaismas, skaistuma, auglības, arī veiksmes un likteņa dievības, savukārt, mēness dievus un dievietes raksturo visi maģiskie spēki, nāve, karš. Pūķu dievs Ohtaga ir vienīgais mēness cilts dievs, kuram ir pašam savi tempļi un priesteri, lielākoties Akadēmiju pasniedzēji un meistari. Bet visādi citādi, katrā pilsētā ir divi tempļi un četri priesteri, parasti rituālisti un dziednieki, kā arī neskaitāmi skolotāji. Tempļos parasti notiek grezni svētki un pateicības rituāli, kad mēness priesteriene apliecina savu uzticību saules priesterim un, attiecīgi, saules priesteriene – mēness priesterim. Reliģijas galvenā iezīme ir tāda, ka tajā nepastāv sods un lūgšana. Visi rituāli veltīti pateicībai, un katrs templis savā ziņā kalpo arī kā pilsētas lepnākā dziednīca, viesnīca un skola. To arhitektūra nereti ir vēl grandiozākā, un iekārtojums greznāks kā grāfu pilīm, zāles pilnas ar dievību statuetēm,- taču nekad visā Karalistes vēsturē nav notikusi neviena zādzība.
Nimglārieši ir lielākoties ļoti reliģiozi, katrs nekromants ir mācījies Mēness templī uzrunāt nāves dievu, katrs kareivis reiz būs meklējis kara dievu, bards- lūdzis Saules templī iedvesmu prieka un jautrības dievietei utml.

Arodi, specializācijas:

Nimglārā bez lauksaimniekiem, amatniekiem (podniekiem, šuvējiem kurpniekiem utt) un tirgoņiem pastāv daudzas citas profesijas, kuras apgūst Mēness un Saules tempļos. Atšķirībā no drāhu Akadēmijām, kur uzņem tikai izredzētos, Mēness un Saules tempļos apmācīts tiek ikviens bērns, kas sasniedzis divpadsmit gadu vecumu.

Nekromanti specializējas nāves maģijā un lāstos. Viņi ir mirušo speciālisti, kas no līķa spēj radīt uzticamus bezsmadzeņu palīgus, atņemt pretiniekiem spēkus, sagraut tos fiziski un morāli ar izsūcošām burvestībām un lāstiem. Nekromantu aizbildnis ir mēness cilts nāves dievs Torats. Raksturīgākais ierocis – zizlis, nūja, dzīvnieks – krauklis, vārna, strazds, dažādi abinieki un rāpuļi. Mēdz parādīties sabiedrībā kauliem rotātās drānās vai kaula rotās, mēdz nēsāt līdzi galvaskausus un ar tiem sarunāties.

Elementālisti jeb magi pārvalda četras dabas stihijas- ūdeni (ledu), gaisu (elektrību), uguni un zemi. Viņu aizbildņi ir četras mēness cilts dievietes, māsas, kas saucās savu elementu vārdos – Uguns, Gaiss, Ūdens, Zeme. Viņas iemieso tieši šo stihiju maģisko un mistisko pusi. Raksturīgākais ierocis – zizlis, nūja, mēdz pielietot dažādus maģiskos metamos ieročus vai cīnīties kailām rokām, iecienījuši ģērbties spilgtās, dzīvespriecīgās krāsās, izvēlās krāšņus un eksotiskus dzīvniekus.

Rituālisti jeb ragaņi lielākoties ir priesteri, garu pasaules pārzinātāji, ķēdes posms starp mirstīgajiem un dieviem, veļiem, spokiem. Viņi ne tikai pārzina rituālu dejas un kustības, bet ir arī labākie alķīmiķi, nereti – dziednieki un zintnieki. Tie runā ar gandrīz visiem dieviem, taču paši iemīļotākie ir Saule un Mēness. Ragaņi reti lieto ieročus, taču mēdz apkarināties ar visdažādākajiem amuletiem.

Kareivja spēks slēpjas viņa sirdī, prātā un rokā. Viņš prot lieliski apieties gan ar zobenu, gan šķēpu, gan cirvi, un nekur nav redzams bez bruņām un vairoga. Kareivjiem ir paradums ieslīgt galējībās – vai nu viņi kļūst pārāk tuvu saules cilts uzvaras un veiksmes dieviem, vai arī pilnībā atsvešinās no tiem, paļaujoties tikai uz saviem spēkiem. Lieki piebilst, ka tieši bruņinieki visbiežāk izvēlās mācīties par kareivjiem.

Mežziņi lieliski pārzina dabu, mežu, laika apstākļus, labi saprotas ar dzīvniekiem, prot runāt to valodā. Ir lieli vientuļnieki, mednieki, dažreiz bardi, pasaules harmonijas iemiesojumi, kas pilsētās ierodas tikai vajadzības spiesti. Labi prot šaut ar loku. Sazinās ar visiem auglības, dabas, skaistuma dieviem un dievietēm.

Anketa:

Tēla vārds, tēva vārds:
Dzimums:
Augums:
Vecums:
Arods, galvenās spējas:
Ieroči:
Īss ģimenes apraksts:
Īss pagātnes apraksts:
Raksturs:
Dzīvnieki:
Attēls un/vai izskata apraksts:
Piezīmes:

pieteikšanās pa PZ!
izceltais teksts ir spēles galvenais kvests/misija/uzdevums.
karte ir (gan Nimglārai, gan visai Nontihārjai), skenera nav. pēc savas pieredzes saku - nevajag ar', nenoderēs.

komentāri, jautājumi - šajā pavedienā.

LABU APETĪTI! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Šo rakstu rediģēja cyber crow: 05.04.2008 23:06

[mr Bl@ck]

Tēla vārds, tēva vārds: Enlils, Enkrila dēls
Dzimums: Male (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Augums: 189
Vecums: 25-27 give or take
Arods, galvenās spējas: Elementālists gaisa stihijas. Galvenās spējas Zibens lodes, aptuveni 30 cm diametrā rada bez grītībām, Gaisa triecienviļņi, jo spēcīgāki jo novājinošaki pē aptuveni 20 pēc kārtas radītiem vidēja stipruma triecienviļņiem izsīkst fiziskie spēki un iestājas bezsamaņa, vai nāve. Gaisa dēmona iemiesošana sevī, spēj pavilkt augstākais 10 min, tad nāve. Niekojas ar pareģošanu dažkārt piemeklē vīzijas, it sevišķi miegā vai tad kad prāts ir atbrīvots.
Ieroči: Zizlis ar kristālu galā. Zobens, divi dunči zābaku stulmos vesela klaudze amuletu aizsardzībai pareģošanai un telepātijai.
Īss ģimenes apraksts: Ģimenes nav, vismaz to viņš neatcerās ir uzaudzis Saules templī kā viens no priestera mācekļiem tāpēc uzskata templi par savu ģimeni. Apvaino templi un kraties elektrības lādiņā.
Īss pagātnes apraksts: savu ģimeni viņš neatcerās, vēl būdams mazs bērns nodots Saules tempļa aizgādniecībā. Vienīgais kas viņam tika dots bija mazs pergamenta vīstoklītis ar viņa vārdu un tēva vārdu. Par Enlila tēvu tempļa virspriesteris ir kaut ko zinājis, bet viņš šo noslēpumu ne pārāk sen paņema sev līdzi kapā. Bet Enlils auga, kad apkārtnes bērni tika pārbaudīti maģijas spējās, viņš izrādīja lielisku spēju ar gaisa elementu un no 7 gadu vecuma ir mācīts par gaisa elementa magu, viņš šo arodu ir ieņēmis savā sirdī un notā viņu šķirs tikai viņa nāve.
Kopš 18 gadu vecuma pavada dzīvi klejojumos pa citiem Mēness un Saules tempļiem medījot sen aizmirstus traktātus par elemntālo maģiju.
Raksturs: Kluss un sarkastisks personāžs, parasti izsaka asas piezīmītes pare visu un visiem. Viņu ir grūti nokaitināt, bet kā jau minēju pietiek no nicināt Templi un tad var teikt ka apvainotājs ir līķis priekš nekromanta nekrofīlajām rotaļām.
Dzīvnieki: Uz pleca vienmēr sēž pelēks piekūns Lekss ar kuru viņš mēdz sarunāties.
Attēls un/vai izskata apraksts:(IMG:http://fc07.deviantart.com/fs7/i/2005/178/f/6/A_Mage_by_RoninReIIiK.jpg) Prasti gan seju nevar redzēt palēpta zem platas kapuces. Apmetnis neierasti priekš elementālista ir melns.
Piezīmes: Gaisa dēmona izsaukšana. Šo spēju Enlils ieguva nelielā negadījumā kad mācījās kontrolēt gaisa garus izsaukšanas rituāls nogāja greizi un iesprostoja dēmonu Enlila apziņā. Viņš viņu ir spējīgs norobežot un kontrolēt, bet ja pēc tam kad atbrīvo viņš to 10 min laikā atkal nedabū zem kontroles tad pats var pārtapt par dēmona avataru. Dēmons ļauj Enlilam kļūt uz laiku par garu pastirinot viņa mģiskās spējas (gars nozīmē bezķermeniska būtne), bet ir liela iespēja ka Enlils var arī tāds palikt mūžīgi ja viņš nedabū to dēmonu ātri zem kontroles.