Roantoras etīdes, [C][PZ] Opcijas

[Sindra]

Biedri vēl joprojām nespēja tam noticēt. Viņu vadonis bija kritis un no viņa pāri nebija palicis nekas. Pilnigi nekas!
Ko tādu neviens vēl nebija redzējis, ka pēc nāves uzreiz tā pazustu ķermenis. Dzīva būtne bija izgaisusi neatstādama aiz sevis nekādas pēdas par savu eksistenci.

Kaut kur tālumā vēl bija dzirdami suņu cilvēku smiekli. Taču tie attālinājās un drīz jau izzuda pavisam.
Klusi šalkoja vējšs. Diena nudien bija saulaina un jauka, tikai šis atgadījums...
Mirkli, nē tas bija labs laika brīdis, biedri bija nomīņājušies turpat uz vietas, klusi viens uz otru ar izbrīnu blenzdami.
Šis gadījums noteikti bija jāziņo Ordenim.
Nav jau īsti ar vairs, kur tālāk doties.

Biedri devās atpakaļ uz Ordeņa ēku.
Sargi ar skatienu meklēja Lordu Setriku un bija mazliet pārsteigti, to neredzēdami kopā ar pavadošo svītu.
Taču neviens neko nejautāja.

Knapi paspējuši ieiet mītnē, Lorda svīta saņēma uzaicinājumu ierasties pie Lēdijas Feinimāras Storknestas.
Vecā halflingu sieviete bija uzticama Usa sekotāja un viena no trīs galvenajiem ordeņa pārstāvjiem.
Vēl bija pats svarīgākais vadītājs Augstais lords Olomars Farbinders. Viņš bija pusmūža cilvēks, kuru biedri bija sastapuši Ordeņa mītne, bet tā īsti nekad nebija runājuši.
Un trešais bija nu jau kritušais Lords Setriks Kolmaiers. Par šo nelāgo gadījumu tagad viņiem būs jāatskaitās Lēdijai Storknestai.

Lēdija sēdēja pie galda savā kabinetā un domīgi raudzījās uz biedriem.
Jūs esat atgriezušies... viņa iesāka un apklusa parmaiņus uzlūkodama visus biedrus.
Feinimāra pilnīgi noteikti gaidīja atskaiti no biedriem.

[Lia'angia]

Es pieņemu, ka varu uzskatīt vajadzīgās lietas par nokārtotām
Aliana atgriezās nedaudz labākā noskaņā, kā bija devusies prom. Mugurā jauns ādas vamzis - apkakle un aproces izšūtas ar sarkanu zīdu! - un jauna blūze - tumši zila. Eliksīru somiņa bija pārbāzta ar visdažādākajām pudelītēm - Aliana bija pamatīgi patukšojusi savu nebūt ne tukšo kabatu. Nekas, ko gna nozīmē nauda, ja jāiet atriebt Lorda nāve! Par to, ka viņi tieši ar to nodarbosies, sieviete nešaubījās. Un atslēga - jā, to papētīt... nu,via vismaz atgūt...
Bēdas un skumjas joprojām darīja tumšu šo lielisko pievakari, bet burves prāts jau sāka risināt nākamos uzdevumus.
Nolikusi eliksīrus un vamzi istabā, viņa uzmeta ašu skatu spogulim, izbrauca ar ķemmi caur matiem un devas uz sapulču telpu.