Gaišais strauts''. Kolhoza apokalipse. Opcijas

[Džūna]

1956. gada jūlija sākums Vircavas rajona kolhozā ''Gaišais strauts''. Bija agrs, saulains rīts un arī šajā visneproduktīvākajā kolhozā bija sākusies kaut kāda rosība. Slaucējas atgriezās no fermas ar piena spaiņiem, kuri nebija tie pilnākie un jutās kā izpildījušas pienākumu pret partiju. Strādnieki lēnā solī vilkās ravēt kilometriem garās biešu vagas un siena lauks gaidīja kad nokritīs rasa. Teļi bauroja tā, ka varēja dzirdēt kilometra attālumā. Vienkārši sakot, kolhoza darbaspēkam bija pienākusi jauna darbadiena. Abi kolhozā ieklīdušie ebreju tirgoņi bija sarunāti palīgā siena vākšanai un pašalaik līda ārā no noliktavas, sazagušies žāvēto gaļu.

Tā bija pirmā diena, kad kolhoza vadības groži bija Bārbalas Janovnas, jaunās brigadieres rokās. Iepriekšējais brigadieris baudīja kūrorta priekus pie Melnās jūras. Bārbala Janovna baidījās no cilvēkiem. Un bija izdomājusi katru rītu pie kantora durvīm piespraust darāmo darbu sarakstu.

Messerschmit, brigadenfīrers, Brūnais un Ksens sajuta sāpīgu triecienu, jo smagi piezemējās kaut kur. Brigadenfīrers uzkrita virsū kaut kam lielas, kas izrādījās Ļeņina krūšūtēls, Ksens nejauši norāva no sienas karogu. Viņi nekrita guleniski, vienkārši parādījās nez no kurienes tieši kolhoza ''Gaišais strauts'' sarkanajā stūrītī. Atjēgšanās arī nebija no patīkamajām, kā nekā pēc sprādziena. Messerschmit ausīs joprojām dunēja ne tikai sprādziena viļņi, bet arī kāda pensionāra bļāviens par pagāniem un to, ka viņiem pašiem būtu jāizbauda kolhoza rožainā dzīve. It sevišķi vārdi ''Jūs netiksiet atpakaļ kamēr viss nebūs ideāli''. Sākotnēji tam nebija nekādas nozīmes, bet ar laiku tas iegūs biedējošu jēgu.

Kolhoza kantorī atskaējušais blīkšķis piesaistīja visu kolhoznieku uzmanību.

Occ: pārāk nesteidzieties, labiņi?

[Mattiass]

— Graždaņin Anton Ivanovič, ne vsjo srazu. — Ksens viegli saviebās un tad turpināja, — uznajeķe stoļko, skoļko vam položeno. Vo-pervih, nam nado bilo uznaķ, kakoje poļitičeskoje nastrojeņije v etom kolhoze. I na vašu reakciju posmotreķ. Amerikanci, viģiķe ļi. Poetomu i ņemeckije fašisti. A što napugaļi, tak praviļno napugaļi, vsegda nado stojaķ na straže Roģini našej, iļi vi ob etom uže uspeļi zabiķ? Sliškom horošo razžiļis, navernoje. Vo-vtorih, boļšinstvo tut lučše govorjat po latišski, tak što mi hoteļi, štob nas praviļno poņaļi, tak što ņe uģivļajetķes, jesli mi s ņimi buģim govoriķ po latišski. No k etomu mi ešs verņomsja, russkij samim s radostju viučivaķ nado! Naščet krasnovo ugolka, sļiškom malo slavi trudu, i tak dļa etovo kolhoza evo nado pereģelivaķ, eto bila provokacija, esli ņi šitaķ naš flag, — Ksens nožēlas pilnā tonī turpināja, — U naševo ruka poraņena, i prišlosj izpoļzovaķ ļubuju čistuju tkaņ, tak što flag poslužil blagomu ģelu, vi v tot moment nam pomoč ņe mogļi, a on iztekal krovju, — viņš saviebies pabeidza, — a teper daļše buģim razgovarivaķ z predsedaķeļem kolhoza. Otdajte oružije nemedļenno! — pēdējais jau tika teikts visai pavēlošā tonī (kuram kārtīgam komunistam būtu grūti nepaklausīt).
____________________

OOC, Latviski tas būtu:
— Ne visu uzreiz, pilsoni Anton Ivanovič. Uzzināsiet tik, cik nepieciešams. Pirmkārt, mums vajadzēja uzzināt, kāds šajā kolhozā ir politiskais noskaņojums. Un jūsu reakciju pavērot. Amerikāņi, ko tik neteiksi. Tāpēc arī vācu fašisti. Bet, ka nobaidījām, pareizi nobaidījām, vienmēr vajag modri sargāt mūsu Tēviju, vai arī jūs par to jau esat paguvuši aizmirst? Laikam dzīvojat pārāk labi. Otrkārt, lielākā daļa te runā labāk latviski, tā ka mēs gribējām, lai mūs pareizi saprot, tā kā nebrīnieties, ja mēs runāsim latviski. Bet pie tā mēs vēl atgriezīsimies, krievu valodu pašiem vajag mācīties ar prieku! Kas attiecas uz sarkano stūrīti, šim tāpat vajag pārtaisīšanu, te pārāk maz darbs tiek slavināts. Tā bija provokācija, ja neskaita karogu. Mūsējam ir savainota roka, tā kā nācās izmantot jebkuru tīro audumu, kas pagadījās pa rokai, tā kā karogs pakalpoja labam mērķim, jūs mums tai brīdī palīdzēt nevarējāt (nu ja, ja jau visi bija agresīvi noskaņoti), bet viņš asiņoja. Tagad tālāk runāsim ar kolhoza priekšsēdētāju. Nekavējoties atdodiet ieroci!

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 02.04.2008 23:04