![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Atver vēstuli ar SĒRG-u rezultātiem ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 15.12.04 Kur: Zālamana templis, Klervo abatija. ![]() |
1956. gada jūlija sākums Vircavas rajona kolhozā ''Gaišais strauts''. Bija agrs, saulains rīts un arī šajā visneproduktīvākajā kolhozā bija sākusies kaut kāda rosība. Slaucējas atgriezās no fermas ar piena spaiņiem, kuri nebija tie pilnākie un jutās kā izpildījušas pienākumu pret partiju. Strādnieki lēnā solī vilkās ravēt kilometriem garās biešu vagas un siena lauks gaidīja kad nokritīs rasa. Teļi bauroja tā, ka varēja dzirdēt kilometra attālumā. Vienkārši sakot, kolhoza darbaspēkam bija pienākusi jauna darbadiena. Abi kolhozā ieklīdušie ebreju tirgoņi bija sarunāti palīgā siena vākšanai un pašalaik līda ārā no noliktavas, sazagušies žāvēto gaļu.
Tā bija pirmā diena, kad kolhoza vadības groži bija Bārbalas Janovnas, jaunās brigadieres rokās. Iepriekšējais brigadieris baudīja kūrorta priekus pie Melnās jūras. Bārbala Janovna baidījās no cilvēkiem. Un bija izdomājusi katru rītu pie kantora durvīm piespraust darāmo darbu sarakstu. Messerschmit, brigadenfīrers, Brūnais un Ksens sajuta sāpīgu triecienu, jo smagi piezemējās kaut kur. Brigadenfīrers uzkrita virsū kaut kam lielas, kas izrādījās Ļeņina krūšūtēls, Ksens nejauši norāva no sienas karogu. Viņi nekrita guleniski, vienkārši parādījās nez no kurienes tieši kolhoza ''Gaišais strauts'' sarkanajā stūrītī. Atjēgšanās arī nebija no patīkamajām, kā nekā pēc sprādziena. Messerschmit ausīs joprojām dunēja ne tikai sprādziena viļņi, bet arī kāda pensionāra bļāviens par pagāniem un to, ka viņiem pašiem būtu jāizbauda kolhoza rožainā dzīve. It sevišķi vārdi ''Jūs netiksiet atpakaļ kamēr viss nebūs ideāli''. Sākotnēji tam nebija nekādas nozīmes, bet ar laiku tas iegūs biedējošu jēgu. Kolhoza kantorī atskaējušais blīkšķis piesaistīja visu kolhoznieku uzmanību. Occ: pārāk nesteidzieties, labiņi? |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Skatās acīs baziliskam ![]() Grupa: Daiļdarbu vadītāja Pievienojās: 22.12.04 Kur: uz dārgumu kaudzes Tīstokļu pūķis ![]() |
Un tā nu visi ir laimīgi, domāja Dārta, klausoties nabaga teļu bļaušanā, kurus teļkopis bija kārtējo reizi atstājis novārtā. Taču galu galā, viņa bija atbildīga par kaut ko citu un rokas arī bija nogurušas, tā ka, slaucēja ar mazliet sāpošu sirdi to ignorēja.
Tiesa, jau pēc neilga brītiņa, žēlumu aizbaidīja pamatīgs blīkšķis. Dārta apņēmīgi devās tajā virzienā, lai redzētu, kas tad nu ir noticis. Varbūt Pērkontēvs beidzot būs uzlaidis gaisā to riebīgi sarkano stūri? Apžēliņ! viņa izdvesa, ieraudzījusi, kas notiekas Sarkanajā stūrītī. Dārta pat nezināja smieties vai raudāt. Visbeidzot viņa izdomāja, ka labāk ir klusām pazust, lai neviens neiedomātos viņai piesiet nezin ko. Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 01.04.2008 15:44 |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 03.06.2025 14:09 |