Pūķu jātnieki, [GM][PZP][fantasy]Grupējuma Pūķu jātnieki cīņa par taisnīgumu Opcijas

[washulis]

Pūķu jātnieki

"Visi, kas nebaidās piedzīvojumu un mūžam uzticīgi savai zemei, piesakaties Pūķu apmācības kursos". Nu jau kā gadu šāds paziņojums ir atrodams gandrīz jebkurā Sestartas stūrī. Un šī Mirītas ideja vēl jo projām dzīvo un nav izgāzusies.

Nometnē*, kur notika šīs apmācības, pāri pāri skēja pirmie rīta stari.

Ceļaties un veļaties! Visi no pirmās grupas, slejiet savas pakaļas augšā un lai visi bez izņēmuma būtu laukā!!! nodārdēja kāda balss. Tas bija komandieris A.F. Rips**, kas vadīja apmācības kursus. PILNĪGI VISI! UN BEZ IZŅĒMUMIEM!!! viņš vēl nobļāva.

Pirmais kurss. Tie bija tie ļautiņi, kas te pieteikušies jau no paša sākuma un nu ar šodienu oficiāli sākās viņu prakstiskās apmācības. Šodien pirmo reizi nāksies lēkt pūķu mugurā, bez drošības noeikumiem... Nelielajās kojās sākās bardaks. Visa pirmā grupa (tie esat jūs!) nu pa galu, pa kaklu kārtojās, lai pēc piecām minūtēm būtu gatavi. Visi, kas kavē var pamatīgi norauties no komandiera, jo viņš mīlēja kārtību. Ļoti stingru kārtību...

* nometnes plāns, skat ATD (nedaudz vēlāk)
** komandiera Ripa anketu skatīt ATD (nedaudz vēlāk)

Lai kaut ko apsprietu savā starpā, izmanojiet OCC vai iekš ATD! vēlu visiem veiksmi... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

GM - Washulis

p.s. Nu ko? tad sākam! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[Massacre]

Kā ar zirgiem? Kas tas par salīdzinājumu? Džudīte un viņas pūķis, neapzinoties nodomāja vienu un to pašu, pūķim šo domu sakritību pamanot. Viņš nolēma, ka jāsāk rīkoties pašam, savādāk sieviete nekad pie viņa klāt pati nepienāks; to kāpēc viņu izvēlējies pūķis zināja, tāpēc negrasījās atkāpties, lai arī kā lepnums neļautu.
Paspēris malā savu grožos turētāju un ar nicīgu vēzienu, atbrīvojies no grožiem, kuri tiešām bija pilnīgi neciešami, viņs cienīgi pienāca klāt Džudītei lūkojoties lejup sievietē un pētot reakciju.

Meitenes acis iepletās lielas kā apakštasītes un sirds no bailēm pamira, un viņa nespēja veikt tos pāris soļu ārā no pologona, jo pūķa skatiens bija pietiekami hipnotizējošs, lai paliktu uz vietas. Taču viss tas ļaunums, neiecietība pret citām dzīvām būtnēm, lepnums, cinisms, gudrība tagad vēl jo sajūtamāk staroja ap pūķi viņas tuvumā.
"Piedod, bet tevi es negribu un nepieņemšu." tas ir viss, ko viņa spēja izdvest.

Pūķa skatienā varēja samanīt smīnošu izteiksmi. Šī sieviete nebaidījās rādīt savas jūtas un netēlot. Tas viņam patika, un drosme vispār runāt, pēc tā, ko viņa bija nodomājusi par viņu pašu, lika viņam cīnīties ar domu spert zemes gaisā vai vienkārši nereaģēt.
"Pati neesi labāka." pūķa dārdošā balss ieskanējās pologonā, ar ļoti viszinošu, taču draudīgu toni.

"Es neesmu labāka?" Džudīte pārsteigumā un dusmās caur zobiem izdvesa, gatava nogalināt jebkuru, kurš šobrīd pat iepīkstēsies. Bailes bija nomainījis pamatīgs niknums.

"Es esmu tikpat ļauns cik tu. Tikai tu to slēp aiz nevainīgas, jaukas meitenes maskas. Cilvēku slepkava." viņš mierīgi paskaidroja.

Džudīte piecirta kāju pie zemes, nezinādama, ko teikt un pagriezās uz projāmiešanu. Pašlaik viņa pati nesaprata kāpēc šādi niknojas - vai tāpēc, ka šim radījumam bija taisnība, vai tāpēc, ka viņš vispār uzdrošinājās spēlēt uz viņas noslēpumiem.

"Tu nekur neiesi, ja neizrādīsi pienācīgu cieņu." pūķis apturēja sievieti ar nagu aizķerdams viņu aiz apkakles.

"Tu neesi manas cieņas vērts." to teikusi viņa izvilka zobenu un pārcirta savu apģērba aizmuguri tā, lai atbrīvotos no pūķa tvēriena un neatskatoties iznesās ārā no poligona.

Pūķis nedarīja neko, pat izskatījās, ka viņš valda smieklus. Stulbie ļautiņi. Bet viņa nāks pie prāta.

Šo rakstu rediģēja Massacre: 20.03.2008 12:29