![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]() ![]()
Raksts
#1
|
|
Cogito ergo sum ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 28.02.07 Kur: Divas mājas tālāk Jaukais snīpis ![]() |
Pūķu jātnieki "Visi, kas nebaidās piedzīvojumu un mūžam uzticīgi savai zemei, piesakaties Pūķu apmācības kursos". Nu jau kā gadu šāds paziņojums ir atrodams gandrīz jebkurā Sestartas stūrī. Un šī Mirītas ideja vēl jo projām dzīvo un nav izgāzusies. Nometnē*, kur notika šīs apmācības, pāri pāri skēja pirmie rīta stari. Ceļaties un veļaties! Visi no pirmās grupas, slejiet savas pakaļas augšā un lai visi bez izņēmuma būtu laukā!!! nodārdēja kāda balss. Tas bija komandieris A.F. Rips**, kas vadīja apmācības kursus. PILNĪGI VISI! UN BEZ IZŅĒMUMIEM!!! viņš vēl nobļāva. Pirmais kurss. Tie bija tie ļautiņi, kas te pieteikušies jau no paša sākuma un nu ar šodienu oficiāli sākās viņu prakstiskās apmācības. Šodien pirmo reizi nāksies lēkt pūķu mugurā, bez drošības noeikumiem... Nelielajās kojās sākās bardaks. Visa pirmā grupa (tie esat jūs!) nu pa galu, pa kaklu kārtojās, lai pēc piecām minūtēm būtu gatavi. Visi, kas kavē var pamatīgi norauties no komandiera, jo viņš mīlēja kārtību. Ļoti stingru kārtību... * nometnes plāns, skat ATD (nedaudz vēlāk) ** komandiera Ripa anketu skatīt ATD (nedaudz vēlāk) Lai kaut ko apsprietu savā starpā, izmanojiet OCC vai iekš ATD! vēlu visiem veiksmi... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) GM - Washulis p.s. Nu ko? tad sākam! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Skatās acīs baziliskam ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 19.07.04 Kur: Latvija <-> Japāna Sakuras ziediņš ![]() |
Nabu, noklausījies komandiera teiktajā, sekoja viņam uz pūķu staļļa pusi. Jauneklis, protams, tāpat kā visi šajā grupā, jau bija redzējis pūķus. Bet tikai no liela attāluma, līdz ar to bija grūti saskatīt visu sīkāk. Jauneklis jutās ļoti satraukts, kad visa grupa piegāja pie staļļiem.
Komandiera bļāviens lika nedaudz salēkties un Nabu bija pārsteigts par šādu savu reakciju. Laikam jau jauneklis tiešām bija ļoti satraukts. Viņš ievilka dziļu elpu, lai nomierinātos un palūkojās uz tām radībām, kuras tika izvesti laukā no savām mītnēm. Un tajā pašā mirklī viņa elpa aizrāvās. Ak. jauneklis tikai spēja izdvest, lūkojoties uz krāšņajām, burvīgajām radībām, kuras trenneri pa vienam veda ārā. Nabu vēroja vienu pūķi pēc otra, un katrs bija skaists, katram piemita kaut kas savs, kas tos atšķīra. Katrs bija personība. Jauneklis smaidīja. Apbrīnojami. viņš sacīja klusā balsī. Janekļa acis pievērsās kādai pūķenei. Tā bija brūngani zaļā krāsā, nepārāk liela auguma. Ļoti gracioza, nelieliem spārniem un garām kājām. Cik nu Nabu zināja par pūķiem, šī bija zemes pūķene. Skaisti. Jauneklim ļoti gribējās viņai pieskarties, noglausts tās purnu. Taču Nabu stāvēja uz vietas kā iemiets, baidoties, ka, ja izdarīs kādu nepareizu kustību, pārvērtīsies par grauzdētu jaunekli. Pēc kādām 20 sekundēm Nabu tomēr uzdrošinājās paspērt lēnu pirmo soli pūķenes virzienā, vēl joprojām lūkodamies uz viņu apbrīnas pilnām acīm, taču reizē tajās vīdēja draudzība. Jauneklis kustējās uz priekšu pavisam lēni, apdomīgi. Un smaidīja. Ļoti laipni un draudzīgi. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 21.06.2025 09:42 |