Nolaižam asinis Opcijas

[Demiurgs]

Nedēļu pirms pilnmēnes sākuma, bija ceturtdiens agrs rīts pulkstens pieci no rīta, vēl bija samērā tumšs diena tuvojās lai gan nupat jav vairs nebija nemaz tik liela no tā cik gaišs bija pa dienu. Pie bāra piebrauca kariete un no tās izkāpa pieci smalki ģerbti ļaudis četri kungi un viena dāma, 'bāra durvis nekavējoties atvērās, tās atvēra kārs samērā noplucis vendigo, pa durvīm izsteidzās bāra īpašnieks, vampīrs vārdā Xenius, viņš paklanījās un māja lai vampīru augstmaņi iet iekša, viens no augstmaņiem ejot iekšā īpašniekam iespieda saujā maisiņu ar žavdzošām monētām. Augstmaņi iekārtojās galvenajā bār telpā pie centrālā galda un gaidot ierodoties pārējos uzsāka klusas sarunas. tikmēr bār īpašnieks ar savu vendigo palika ārā gaidot ierodamies pārējos

[Eņģeļu gūstekne]

Vienīgais, kas Karmenā radīja patiesi lielas dusmas bija tas, ka pirmām kārtām jau Vilijams, kuru protams viņa vēl aizvien nebija aizmirsusi, kā savu dusmu galveno cēloni, neko neteica un neko lietderīgu nedarīja. Slinkais muļķis. un otrs bija tas, ka viņa bija nopūdelējusi, lai viņu sasper desmit pērkoni, Gabriela bija palaidusi vējā iespēju iznīcināt kādu nekam nederīgu pretekļu atvasi. Skaļi un izteikti nošņākusies, izsakot visas savas emocijas un nepatiku, būtne apcirtās un iešāvusi vienu lodi bārmeņa pierē, profilaksei, aizgāja atpakaļ pie Jonatana un pārējiem. Naidīgi noskaņota kā perētājpūķu mātīte Karmena palūkojās uz atstātajiem sensejiem.
Nē, man nav jautājums, bet man ir lūgums, ielejiet man lūdzu kārtīgu sulas glāzi viskija. Pateicos.
Viņa uzsvērti nesalaužamā tonī norādīja, ka viņa patiesi vēlās iedzert kādu pamatīgu šļunku viskija.