Nolaižam asinis Opcijas

[Demiurgs]

Nedēļu pirms pilnmēnes sākuma, bija ceturtdiens agrs rīts pulkstens pieci no rīta, vēl bija samērā tumšs diena tuvojās lai gan nupat jav vairs nebija nemaz tik liela no tā cik gaišs bija pa dienu. Pie bāra piebrauca kariete un no tās izkāpa pieci smalki ģerbti ļaudis četri kungi un viena dāma, 'bāra durvis nekavējoties atvērās, tās atvēra kārs samērā noplucis vendigo, pa durvīm izsteidzās bāra īpašnieks, vampīrs vārdā Xenius, viņš paklanījās un māja lai vampīru augstmaņi iet iekša, viens no augstmaņiem ejot iekšā īpašniekam iespieda saujā maisiņu ar žavdzošām monētām. Augstmaņi iekārtojās galvenajā bār telpā pie centrālā galda un gaidot ierodoties pārējos uzsāka klusas sarunas. tikmēr bār īpašnieks ar savu vendigo palika ārā gaidot ierodamies pārējos

[Džezā tikai Meit...]

Vilkate sēdēja krēslā un cenās nelikties ne zinis par blakus noritošo aso vārdu apmaiņu. Kad viņu uzrunāja Amreta, sieviete tikai saprotoši pamāja ar galvu un ieklausījās ģenerāļos, kuri beidzot atklāja nākamo uzdevumu. Viņa apmierināti izstaipījās, taču bažas viņas sirdī radīja tas, ka jānogalina arī bērni.
- Khmm.. bērni.. es apņemos darīt visu ko spēju, taču bērnus es nevaru aizskart.. domāju, ka pārējiem nebūs ar to problēmas.. - Viņa teica un nedaudz piešķieba galvu. Pēkšņi viņai priekšā parādījās vīzija ar otru vilkati. Kad tā nozuda, Soula mirkli bija apjukusi, taču tad pavērās uz Amaretu, kura sēdēja kā sēdējusi un klusi tai atildēja.
- Jā, katrs ir kaut ko noziedzies.. Gaiss ir piesārņots ar ļaunumu.. Es jau esmu ar to sadzīvojusi.. tas kas manī mīt, ir nodarījis daudz posta.. Bet es esmu kas esmu un nekad nemainīšos. Turklāt, kaut gan šīs pieļautās kļūdas ir kaitinošas, mēs no tām mācamies un pilnveidojamies.. - Viņa viegli pasmaidīja.

OOC: Pēdējais raksts uz vismaz četrām stundām..

Šo rakstu rediģēja melomania: 27.02.2008 19:17