Nolaižam asinis Opcijas

[Demiurgs]

Nedēļu pirms pilnmēnes sākuma, bija ceturtdiens agrs rīts pulkstens pieci no rīta, vēl bija samērā tumšs diena tuvojās lai gan nupat jav vairs nebija nemaz tik liela no tā cik gaišs bija pa dienu. Pie bāra piebrauca kariete un no tās izkāpa pieci smalki ģerbti ļaudis četri kungi un viena dāma, 'bāra durvis nekavējoties atvērās, tās atvēra kārs samērā noplucis vendigo, pa durvīm izsteidzās bāra īpašnieks, vampīrs vārdā Xenius, viņš paklanījās un māja lai vampīru augstmaņi iet iekša, viens no augstmaņiem ejot iekšā īpašniekam iespieda saujā maisiņu ar žavdzošām monētām. Augstmaņi iekārtojās galvenajā bār telpā pie centrālā galda un gaidot ierodoties pārējos uzsāka klusas sarunas. tikmēr bār īpašnieks ar savu vendigo palika ārā gaidot ierodamies pārējos

[Pūķēns Sāra]

Ja viņa nebūtu mācīta valdīt savas jūtas un saglabāt vēsu prātu, viņa iespējams šobrīd būtu pielekusi kājās un pāgriezusi vampīram rīkli. Pirms atkal pievērsties vampīram, kurš nekādi negribēja likt sievieti mierā, viņa silti uzsmaidīja otrai vilkatei, kad tai un tikai vilkatei, likās, ka Amareta runā, -Ikvienam mums ir tumša pagātne, jo īpaši vilkatēm, kuras par spīti tam, ka ir mazs, vēl ir spiestas darīt netūrus darbus, lai izdzīvotu. Bet to nevajag aizmirst, to nevar aizmirst, atliek tik samierināties, kā man ar to kļūdu,- sievienet norādīja uz Gabrielu, -Un censties izvairīties no tām.- Negaidīti aina ar smaidošo vilkati nozuda, atklājot skatu, kā sarkanmate mierīgi sēž iepriekšējā pozā,nelūkojoties uz viņu, uzrunājot Gabrielu.
-Tavus radiniekus es ļoti labi pazīstu, bet tev derētu pārliecināties cik no visiem tiem nav vēl pārvērtušies putekļos,- joprojām nelūkojoties uz vampīru, sarkanmate maigi teica, -Vēl pie tam šķiet, ka manas aktiermākslas stundas bērnībā lieki noderējušas, kaut gan es nebrīnītos, ka tādu kā tevi, dārgais, spētu pat apmānīt akmens.-
Silti smaidot, tā pievērsās ģenerālim, -Policijas priekšnieks?- viņa mazliet neticīgi novilka, to viņa bez piepūles viena varētu izdarīt, kur nu vēl šis bars. -Kā ir ar tā apsargāšnu? Kaut ko padzirdēju par ko tādu... un tātad ģimene simtprocentīgi ir aizskarama? Kā ir ar priekšnieka ziņu materiāliem? Ir kāda vajadzība pēc tiem vai viss tāpat zināms? Varbūt pašu priekšnieku mazliet iztaujāt?- Sieviete to visu pateica lēni, pārdomājot katru vārdu. Iespējasm parasti viņa tā nebūtu tā interesējusies, bet Gabriels mācēja sakaitināt un lai spētu nomierināties, šis uzdevums bija pa vienkārši, nogalināt bez nekāda mērķa bija diez gan garlaicīgi.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 26.02.2008 22:20