Nolaižam asinis Opcijas

[Demiurgs]

Nedēļu pirms pilnmēnes sākuma, bija ceturtdiens agrs rīts pulkstens pieci no rīta, vēl bija samērā tumšs diena tuvojās lai gan nupat jav vairs nebija nemaz tik liela no tā cik gaišs bija pa dienu. Pie bāra piebrauca kariete un no tās izkāpa pieci smalki ģerbti ļaudis četri kungi un viena dāma, 'bāra durvis nekavējoties atvērās, tās atvēra kārs samērā noplucis vendigo, pa durvīm izsteidzās bāra īpašnieks, vampīrs vārdā Xenius, viņš paklanījās un māja lai vampīru augstmaņi iet iekša, viens no augstmaņiem ejot iekšā īpašniekam iespieda saujā maisiņu ar žavdzošām monētām. Augstmaņi iekārtojās galvenajā bār telpā pie centrālā galda un gaidot ierodoties pārējos uzsāka klusas sarunas. tikmēr bār īpašnieks ar savu vendigo palika ārā gaidot ierodamies pārējos

[Pūķēns Sāra]

-Tu mazliet jauc faktus - mani neviens nedzen prom, es pati aizeju,- joprojām sēžot ar muguru pret vampīru, viņa tam atbildēja, -Vēl pie tam, tev jau vajadzētu atcerēties, ko es spēju, nu tādas lietas aizmirst pat tu nespētu,- sieviete joprojām savā maigajā balss tonī noteica, kaut pateiktais bija visnotaļ uzbrūkoši domāts, vēl jo vairāk Gabriels bija viens no tiem retajiem, kurš bija redzējis viņas patiesais spējas darbībā, ne tikai smalku uzvešanos un parasto sieviešu šarmu, kaut gan viņa arī nebrīnītos, ja vampīrs to vienkārši nebūtu apjēdzis. -Un atvaino, Gabriel, bet lūdzu beidz kratīt savu sirdi visu klātbūtnē, nevēlos, lai tu sevi apkauno vēl vairāk, vēl jo vairāk, nerunā tā pa dāmām, man likās, ka tevi pietiekoši labi izmācīja, kaut gan mēs vienmēr varam palūgt tos pašus vecos hercoga draugus apciemot arī tevi.-
Viegli pagriezusi galvu, viņa tajā pašā pieklājīgajā un maigajā balsī pievērsās otrai vilkatei, -Es ļoti atvainojos. Saprotiet, Gabrielam ir mūžīgā pārejas fāze, nekādi nevar pieaugt.-

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 26.02.2008 20:39