Nolaižam asinis Opcijas

[Demiurgs]

Nedēļu pirms pilnmēnes sākuma, bija ceturtdiens agrs rīts pulkstens pieci no rīta, vēl bija samērā tumšs diena tuvojās lai gan nupat jav vairs nebija nemaz tik liela no tā cik gaišs bija pa dienu. Pie bāra piebrauca kariete un no tās izkāpa pieci smalki ģerbti ļaudis četri kungi un viena dāma, 'bāra durvis nekavējoties atvērās, tās atvēra kārs samērā noplucis vendigo, pa durvīm izsteidzās bāra īpašnieks, vampīrs vārdā Xenius, viņš paklanījās un māja lai vampīru augstmaņi iet iekša, viens no augstmaņiem ejot iekšā īpašniekam iespieda saujā maisiņu ar žavdzošām monētām. Augstmaņi iekārtojās galvenajā bār telpā pie centrālā galda un gaidot ierodoties pārējos uzsāka klusas sarunas. tikmēr bār īpašnieks ar savu vendigo palika ārā gaidot ierodamies pārējos

[Pūķēns Sāra]

-Nezinu vai vienu mani varētu nosaukt par tautu,- Amareta savā maigajā balsī noteica, kamēr lūpas rotāja pieklājīgs un pat maigs smaids, -Un palīgs? Es gan nezinu cik nu liels palīgs es būtu,- sieviete to noteica, cieši pievērsdama savas acis vīrietim - cilvēkam, bet skatiens nebija ļauns, drīzāk gan tāds, kurš mēdza apburt ar savu noslēpumainību, toties sacītais bija tik pat neizprotams tik skatiens, jo sacītais varēja vēstīt, gan to, ka viņai nav nekādā spēka palīdzēt, gan arī to, ka viņa vienkārši nevēlas palīdzēt, vai ir nodevēja. Kas gan, lai to zina?
-Neuztraucieties, dārgo ģenerāl. Es domāju, ka grāfam mans kavēšanās iemesls liktos pietiekoši svarīgs, nedomāju, ka viņam būtu vajadzīgi tie pāris cilvēki, kuri centās piespiest pie sienas vienu no Jūsu palīgiem cilvēku vidū,- joprojām ar pieklājīgu smaidu Kira atrauca ģenerālim, nemaz nebrīnoties vai kā savādāk reaģējot uz lielās naudas summas pieminēšanu, tās viņai bija pār pārēm.