Jūsu 3 mīļākās vietas, par ko noripoja asaras vai uznāca smieklu lēkmes Opcijas

[šķirmice]

Tātad manas 3 mīļākās vietas:

1. Prinča atmiņas. Kā jau iepriekš minēju, tas bija tieši tas, ko paredzēju un uz ko cerēju. Tā kā Strups ir starp maniem mīļākajiem grāmatas varoņiem (es domāju, Alans Rikmans te arī ir pie vainas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) ), es biju gandarīta par to, ka viņš izrādījās labais un ka Harijs publiski reabilitēja viņa piemiņu.

2. Maksūras un Harija satikšanās Kraukļanagu koptelpā. Vispirms jau es smējos par Maksūras šoku, pirmkārt, ieraugot Hariju nepiemērotā vietā, otrkārt par to, ka viņš lieto Nepieļaujamo lāstu (Mokum - aizstāvot Maksūru pret nāvēža necienīgu izlēcienu), treškārt par to, ka viņš vispār ir spējīgs prasmīgi to nodemonstrēt. Un šito svētulību - Maksūra norāj Hariju un tulīt pati nāvēdim uzlaiž vienu treknu Valdum! Labais! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

3. Narcisas atriebība. Kad Harijs pakrīt pēc Avada Kedavra trieciena, Voldis saka, lai kāds pārbauda, vai šis ir beigts. Un ko Narcisa dara - pieliecas pie Harija, aizklāj priešā matus, un pajautā, kas noticis ar Drako, un, saņemot pozitīvu atbildi, pasaka Voldim, ka Harijs ir beigts! Vienkārši super vieta! Man Drako māte savā ziņā vienmēr ir patikusi, jo viņai vissvarīgāk par visām Nāvēžu padarīšanām, bija ģimene un dēls. Es no tiesas ticēju un cerēju, ka viņa sevi vēl parādīs, un man par to prieks (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Un kas vislabāk patika jums?

[kaca95]

1) Dobijs nomirst izglābjot Hariju un viņa draugus
Man tā vieta ļoti patika. Bija tik grūti izlasīt ar kādu godu un ciņu pret mazo nabaga elfu Harijs izturās. Viņš pats, bez maģijas izraka kapu, un arī kapakmens uzraksts bija aizkustinošs. Man liekas, ka Dobijs bija pelnījis tik skaistu nāvi, jo viņš patiesi bija daudz darījis gan Harija, gan visu burvju labā.

2) Harijs dodas pretī nāvei ar saviem tuvajiem
Man tik ļoti palika žēl mazā Tedija, kurš izauga tā arī neiepazīstot vecākus. Tomēr, Remuss un Tonksa mira abi kopā. Arī Lilijas, Džeimsa un Siriusa vārdi man likās aizkustinoši. Pats labākais mirklis bija tad, kad Harijs apzinājās, ka viņam jāmirst bez cīņas, un jādara to citu labā. Šajā vietā es apraudājos...

3) Epilogs
Tas bija tiešām jauks, mīļš un nedaudz smieklīgs nobeigums šim burvīgajam stāstam. Man nācās pasmaidīt par bērnu naivumu un Džeimsa raksturiņu, kas tik ļoti līdzinājās vecajam, labajam Žuburam. Rons mudina Rozi pārāk nedraudzēties ar Skorpiu: "Un, Rozīt, nedomā ar viņu par daudz draudzēties, dzirdi? Vīzliju vecpaps mūžam nepiedos, ja tu iziesi par sievu pie tīrasiņa." (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)