Nolaižam asinis, [PZP] [C] PG-16 Opcijas

[Demiurgs]

Vēdas Republika ir liela un spēcīga valsts kas pilna tumšām ēnām un vēl tumšāku pagātni, šajā valstī mūžīgi valda puskrēsla, saule pilnībā iznirst no mākoņiem arkārtīgi reti, tik reti ka tas tiek uzskatīts pat par brīnumu, par to priecājas tikai viena rase kas šajā drūmajā pasaulē dzīvo un tie protams ir cilvēki.
Nedaudz par vēsturi
Vēda ne vienmēr bija republika, tā kļuva republika tikai nieka piecsimt gadus atpakaļ kad cilvēki gāza no troņa un nogalināja pēdējo vampīru karali Hestofiju Slaktētāju, tiešo vampīru ciltstēva Demiana Iznīcinātāja pēcteci. Tolaik cilvēku skaitliskais pārsvars ļāva ņemt virsroku pār daudz spēcīgākajiem taču krietnā mazākumā esošos vampīrus un viņu pakalpiņus.
Arī tas cilvēkiem izdevās tikai tapēc, ka viņi apvienojās ar citiem ļauniem radījumiem kas vampīrus ienīda tikpat ļoti kā cilvēki.
Tagad vampīru ir palicis ļoti maz tie ir spiesti pakļauties cilvēku noteikumiem vai mirt, bet tas nav vis, cilvēki drīz pēc vampīru pieveikšanas pavērsās arī pret pārējiem radījumiem kas bija viņiem palīdzējuši takā jau četrsimt gadu pilnīga vara Vēdas republikā pieder cilvēku vairākumam.
Dzīve Vēdās ir stabila, apstākļi kā vienmēr samērā drūmi, varenie cilvēki paliek arvien augstprātīgāki, pārējie spiesti kļūt pazemīgāki. Šad tad kāds nevēlas pakļauties un uzsāk pretlikumīgas gaitas, dažiem izdodas izdzīvot ilgāk nekā citiem bēgot no cilvēku "taisnās tiesas".
Taču Vēdās ir nobriedis kas tāds kas draud izjaukt līdz šim valdījušo relatīvo mieru. Valdība grasās nedaudzajiem vampīriem un pārējiem gribētājiem
atņemt vienīgo cilvēcisko asiņu avotu, cietumniekus, ubagus un citas pabiras tagad aizstāvēs tādi pat likumi kā visus pārējos kārtīgos iedzīvotājus. Nedaudzie vampīru aristokrātijas atlikumi, protams, aktīvi protestē pret to, jo tas viņus atstātu dzeram cūku asinis, taču cilvēki neklausa nevienu un jaunos likumus pieņems neskatoties uz citu rasu iebildumiem.
Jūs spēlētāji būsiet vampīri, cilvēki un citas rases ko aprakstīšu zemāk(cilvēku šeit jābūt diezgan minimāli, ja ir tad gribēšu ļoti pārliecinošu nelieša anketu ). Jūs esat sabiedrības pabiras slepkavas, zagļi, krāpnieki, psihopātiski dedzinātāji, trakie, maniaki, izvarotāji utt.
Katram ir savs iemesls kādēļ gribat lai likumus nepieņemtu. Kādam vajadzīgas cilvēku asinis kādam iekšējie orgāni vai sazin vēl kas.
Rases
Cilvēki – cilvēki kā jau cilvēki, tikai daudz bālāki nekā uz zemes arī spēcīgāki un ātrāki, taču vairākums apveltīti ar diezgan minimālu intelektu. Dzīves ilgums līdz 100.
Vampīri – Vel bālāki par cilvēkiem, šajos laikos bieži diezgan izkāmējuši, jo cūku asinis nav tik barojošas un garšīgas kā cilvēku, un cilvēku asinis ir retas un dārgas.(pārējais ķermenis kopumā maksā tik cik iztecinātās asinis)
Vampīri ir arī daudz spēcīgāki un gudrāki par cilvēkiem, gadu laikā uzkrātā pieredze šeit ir neatsverama, mūža ilgums līdz 5 tūkstošiem gadu. Vampīrs nebūt nenozīmē cēlu, augstprātīgu smalki ģērbtu radījumu, tādi gan mēdz būt aristokrāti (kādi jūs nebūsiet, varbūt vienīgi izbijuši). Vampīru garie ilkņi ir redzami gandrīz vienmēr, to aprises var manīt pat tad kad mute aizvērta, kad vampīrs kož žoklis atveras nedabiski plaši. Vairojas gan pārojoties gan pārlejot asinis, taču pārsvarā pārlejot asinis, jo vampīru bērniem ir ļoti augsta mirstība, izdzīvo vien katrs desmitais. Vampīru jūtu spektrs ir ierobežots, taču viņi mēdz izjust skumjas un žēlumu.
Vendigo – vampīru bijušie pakalpiņi, pa kādam vēl mēdz kalpot augstmaņiem, taču tagad vairākums kalpo cilvēkiem. Vendigo vairāk līdzinās zvēram nekā cilvēkam, saprotamā valodā parasti runā ar grūtībām, ko viņi savstarpēji buldurē nevienam tā arī nav izdevies saprast. Kā varētu noprast intelekts ir ļoti ierobežots, tie ir stūlbi, spalvaini radījumi, kas atgādina cilvēka vilka un pērtiķa krustojumu, bieži izmanto kā sulaiņus, kalpus un citus vienkāršāko darbu veicējus. Dzīvo lūdz 250 gadiem. Vairojas pārojoties.
Vilkači – Vilkaču ir vēl mazāk kā vampīru, tie tiek uzskatīti arī par spēcīgākiem, savu burvestību dēļ. Takā vilkači reālu fizisku spēku iegūst tikai reizi mēnesī, kad aiz mākoņiem var samanīt pilnu mēnesi, tie ir pievērsušies maģijas pētniecībai ko tie arī veiksmīgi izmanto, rituālos, protams, lietojot cilvēku orgānus un asinis. Kad vilkacis ir pārvērties zvērā viņš to pilnībā kontrolē, tāpēc ir viens no bīstamākajiem radījumiem Vēdas. Vilkači ir arī vieni no gudrākajiem radījumiem, lai gan pēc viņu izskata to nevarētu pateikt. Vilkači bieži mēdz veidot kopienas kuras paši sauc par klosteriem, bet cilvēki tos sauc par nešķīstības perēkļiem, lai gan maģija nav aizliegta, cilvēki paši to praktiski nepraktizē, un sauc par nešķīsteņu padarīšanām. Vilkacis pārvēršoties kļūst par zvēru, vairākums ir vilki, lauvas, lāči un citi plēsīgi zvēri, arī lielāki nekā parasti sastopami dabā. (No tiem kas gribētu būt vilkači gaidīšu arī nopietnas labas anketas) dzīves ilgums aptuveni tāds pat kā vampīriem, vairojas tikai pārojoties. Vilkaču skaits ir ļoti neliels tādēļ ka vilkates ir vēl retāk sastopamas, bieži tās atrodas vilkaču klosteros, tur viņas pasargā no apkārtējiem.
Vēl viena rase ir tā sauktie Gaišie, uzskata, ka viņi ir nemirstīgi, jo nevienam nav ne jausmas kā viņi vairojas kur viņi mīt vai ko dara, no viņiem parasti izvairās, neviens neuzdrīkstas viņiem pieiet klāt kurnu vēl uzbrukt, pat paši vājprātīgākie un nežēlīgākie slepkavas viņiem nepiedurs ne pirkstu, sabiedrībā viņi manāmi ļoti reti, dažreiz viņus mana brīvā dabā meditējam pie kāda akmens, koka vai strauta. Ļoti noslēpumaina rase kur neviens neuzdrīkstas aizskart, cilvēki viņus uzskata par debesu sūtņiem, vampīri par dievu izraidītajiem, vilkači par dievu acīm un ausīm, vendigo no viņiem vienkārši izvairās, lai gan ir nostāsts, ka viens no gaišajiem reiz esot ar kādu vendigo runājis vendigo valodā, neviens gan tam netic, jo gaišie vien pāris visā Vēdu vēsturē bija ar kādu runājuši, ko runājuši, neviens nezin jo dzirdēto neviens nebija atļāvies pārstāstīt vai uzrakstīt. Tātad gaišie ir aptuveni par ceturtdaļu īsāki par cilvēkiem, nedaudz druknāki, gariem gaišiem matiem un bārdu, tērpti mūžam tīrās baltās drānās, kas mēdz variēt no vienkārša pančo līdz pat smalkai baltai frakai. Seja izstaro blāvu dzeltenīgu gaismu.(šī rase jūs nevarat būt, aprakstu tikai tāpēc, ka ar viņiem jums būs jāsaskaras)

Valstī kopumā izskatās līdzīgi tam kā Anglija izskatījās karalienes Viktorijas laikā, mazās ieliņas netīras pilnas nabadzīgāko iedzīvotāju, galvenās ielas pilnas bagāto cilvēku. Vampīri, kas var atļauties māju parasti dzīvo nomaļi no cilvēkiem, vilkači, kas nedzīvo klosteros tāpat. Kam naudas mazāk vainu vazājas pa nabadzīgākajiem rajoniem, vai dzīvojas un laupa pa lauku rajoniem.
Jūs kopā pulcēs vampīru bagātie un dižciltīgie, kas, protams, piedāvās arī samaksu par panākumiem, tiem kam citas motivācijas nav.

Anketa:
Vārds -
Dzimums -
Rase -
Izskata apraksts(var arī bildi) –
Raksturs -
Pagātnes apraksts –
Ieroči, inventārs(visu veidu aukstie ieroči, un revolveri. Taču diezgan minimāli, nekādu divmetrīgu zobenu, milzīgu cirvju vai kā tamlīdzīga, ja vispār izmanto ieročus tiem jābūt nemanāmiem) –
Kādēļ grib paturēt likumu pieņemšanu -
Pārvēršas par dzīvnieku (vilkačiem) –
Par vilkaču maģijas spējām informēšu es pats, katru individuāli, vairāk par 2-3 vilkačiem es nedomāju pieņemt, sagaidu kopumā kādus desmit spēlētājus. Anketas iesūtam man pa PZ.

[Semijs]

Tad nu mēs laižam iekšā savas anketas, tas ir es un EG.

Anketa:

Vārds - Vilijams Jonatans di Morjē / Karmena Gabriela di Morjē, dzimusi de Faula.

Dzimums - vīriešu / sieviešu.

Rase - vilkatis / vampīrs.

Izskata apraksts(var arī bildi) –
(IMG:http://i36.photobucket.com/albums/e12/Soul_tief/love-1.jpg)

Raksturs - Vilijams ir lāga tips, draudzīgs un mierīgs, bet.. ir viens liels ''bet''. Viņš mēdz būt diezgan iedomīgs un nedomā par savas rīcības sekām, jo vienmēr būs ''kā es? to izdarīja viņš/a!''. Pašu Vilijamu nokaitināt ir diezgan grūti, bet ja kāds to spēj tad tā noteikti ir Gabriela un viņas neiedomājami draņķīgā mūzikas gaume, tas ir visas operetes. Katrā ziņā viņš ir arī trakulīgs. / Turpretī Karmena ir pilnīgs pretstats vīram, viņa vienmēr ir augstprātīga, egocentriska un iedomīga, turklāt sieviete ir viena no retajām vampīru atliekām, kas ir saglabājusi vampīru aristokrātisko dabu, kā arī nopeļ visus pagrīdē nogrūstos vampīrus, kas necīnās par savām "zilo" asiņu tiesībām. Jābrīnās kā vispār šie abi indivīdi varēja saiet kopā un beigās vēl aprecēties. Un iedomājoties vien, ka viņu laulība jau ir izdzīvojusi vairāk kā 50 gadus liekās galīgi neiespējama. Protams viens no iemesliem kamdēļ viņi nav mēģinājuši šķirties ir sekss, kas ir viena no abu spilgtākajām rakstura īpašībām- atkarība no otra miesas.

Pagātnes apraksts – Vilijams piedzima normālā vilkaču ģimenē ar diviem vecākiem brāļiem. Visa ģimene bija dziļi patvērusies zem kādas baznīcas, kur vilkacis pavadīja visus savus jaunības gadus. Vilijams nekad nebija bijis virszemē, jo vecāki bija visiem ieborējuši, ka tur augšā nedrīkst iet, - tur nekā nav un ir bīstami.
Ģimene spēja uzturēties, jo tēvs pa naktīm, kad visi gulēja, devās augšā uz virszemi un savāca ēdienu, kā arī dažnedažādus sīkumus, - drēbes, elektroniku utml. Taču vienu nakti Vilijams, kad pēc cilvēku gadiem bija pusaudzis, pieķēra, ka viņa tēvs dodas atkal savākt visu. Jonatans veiksmīgi lavījās līdzi un bezbailīgi izgāja arā uz ielas, bet tad viņš sastinga. Tas ko viņš redzēja.. vilkacis nekad nebūtu iedomājies, ka virszeme ir tik skaista(viņa uztverē) un piedzīvojumu pilna. Viss būtu bijis interesanti, līdz kāda patruļa uz ielas nebūtu uzķērusi Vilijamu un sākusi viņu vajāt. Jonatans izmisīgi muka, bet saņēma lodi kājā un uz zemes nogāzās, skaļi iekliegdamies, liekot viņa tēvam to izdzirdēt. Viņš atcerējās brīdi, kad viņam pie krūtīm atradās sudraba miets, kas grasījās ietriekties viņā, bet tad astkanēja rēkoņa un baiļu kliedzieni, drīz vien sekoja agonijas kliedzieni, taču viss ātri apklusa. Vilkaci satvēra stipras rokas, - tas bija viņa tēvs, kas bija smagi savainots, jo cilvēki bija diezgan daudz. Viņš centās paglābt savu dēlu, bet viņš bija pārāk smagi cietis, lai tiktu līdz mājām. Abi patvērās kāda veikala pagrabā, kur pārnakšņoja. No rīta Jonatans ieraudzīja briesmīgu skatu, - viņa tēvs noasiņojis gulēja blakus vilkatim, atstājis tam atvadu vēstuli un lielu dunci.
Izmisis, Vilijams paņēma dunci un uz aklu laimi muka, muka projām, lai no tā visa aizmuktu, bet tad viņš uzdūrās Karmenai. / Gabriela bija augusi daudz savādākā vidē, nekā senajos laikos bija auguši vampīri. Lai gan viņas ģimene bija no senas aristokrātu dzimtas un iegalvoja viņai visas senās vampīru etiķetes normas, arī naids un slepkavošanas kāre tika audzināta meitenē tik pat stipri. Jau no bērna kājas viņai mācīja apieties ar ieročiem, lielākoties sakot:"pienāks laiks un tu izcīnīsi uzvaru par mums visiem, tikai tici un cilvēku padibenes grims, bet mēs stāvēsim ar augstu paceltiem zodiem un asins glāzēm mūsu rokās." Ar tādu moto arī Karmena dzīvoja, daudzus, jo daudzus gadus. Kad pienāca vecāku nepielūdzamā nāve, kuras iemesls bija tēva nespēja samierināties ar viņu statusu. Žans visu mūžu bija dzīvojis ar augstāko pārliecību, ka viņa rase ir vislabākā un ar tādu arī mira, paķerot līdzi arī Juliannu un viņas mazo brāli Fransuā. Ieaudzinātā aristokrātes un karotājas daba neļāva viņai padoties un Gabriela palika dzīvot vecāku mantotajā villā, ko gadu gadiem nevienam neizdevās atsavināt, lai kā to cilvēkiem gribējās. De Faulu ģimenes ietaupījumi arī nebija peļami, kā lab Karmena, kaut oficiāli vairs neskaitoties aristokrātu kārtā, palika pie seno laiku dzīves ritma. Par lielām naudas summām viņa reizi nedēļā iegādājās kādu cilvēku asiņu devu, taču, lai izdzīvotu pilntiesīgu dzīvi nācās ieturēt arī sava veida diētu, kas nedeva meitenei mieru.
Pusaudzes gados, vienā no garajām sirojumu naktīm Karmena bija uzskrējusi virsū kādam jaunietim, redzami nepieradušam pie apkārtējās pasaules. Turklāt nepamanīta nepalika arī dzīvnieciskā piesardzība, kas vampīru meiteni atklāti pievilka. Varētu pat teikt, ka pirmā tikšanās ar Vilijamu bija arī izšķirošā viņu nākotnes gaitām. Lai gan tai senajā reizē Gabriela pat neuzsāka sarunu, drīzāk aiztrenca jauno vilkati pie visiem velniem, dzirksteles nospindzēja jau tad.
Viņu abu nākošā tikšanās reize bija ne cik ilga pēc pirmās saskriešanās, tikai nu jau šķita, ka puisis bija pamazām iejuties apkārtējajā vidē. Abi satikās kapos, kur ļoti bieži bija sastopami vilkači un vampīri. Karmena abu attiecību sākumam bija iniciātore, jo Vilijams bija diezgan kautrīgs uz doto mirkli, bet tiklīdz abi sāka aizvien vairāk pavadīt laiku kopā un pat sākt dzīvot kopā, Vilijama kautrīgums un pieredzes trūkums jau sen bija aizlidojis vēja spārnos, bet līdz ar to atmodās viņa iekšējais mežonis, kuru savaldīt varēja tikai Karmena, taču, kad abi likās gultā, Jonatans bija nevaldāms, pati vampīre pat sākumā nespēja pavilkt līdzi trakajam tīģerim, bet pēc ilgākas kopdzīves, Karmena jau bija spējīga sekot līdzi Vilijamam. Pēc gadiem trim sekoja abu kāzas, kuras Vilijams īsti neatcerās, jo viņš savā mūžā nekad nebija lietojis alkoholu, tādēļ vilkacis pēc trim šampaniešu glāzēm bija nelietojams, atšķirībā no Karmenas, kura tik viegli nepadevās. Vienīgais ko no kāzām Vilijams atcerās bija rīts, kad galva sāpēja un viņš pats nevarēja normāli paiet, jo kājstarpe nežēlīgi sāpēja, taču Karmena tik ļauni smīnēja un pat līdz šai baltajai dienai nav izklāstījusi vilkacim par to, kas tonakt notika.

Ieroči - Magnuma revolveris ar 6 ložu barelu, tēva atstātais sudraba duncis un sudraba vakizaši / Vairāki komplekti ar sudraba metamajiem duncīšiem(komplektā 12 dunči) un pātaga. 38. kalibra revolverītis, kas ir viegli paslēpjams.

Kādēļ grib apturēt likumu pieņemšanu - Tādēļ, ka nespēj pilnvērtīgi vērot futbola spēles un pēc tam iet uz bāru piedzerties / Tāpēc, ka apspiež vampīru ego un mantotās tiesības.

Pārvēršas par dzīvnieku – Vilijams pārvēršās par sniega leopardu.

Nodarbošanās - Kramplauzis / Slepkava