Pirmie iespaidi Opcijas

[arturchix]

Kopumā, lieliska grāmata. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Tas, ka R.A.B. bija Reguluss Bleks un ka Harijs bija horkrusts, šķiet, nevienu nepārsteidza (surprise, surprise). (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Man sevišķi patika moments, kad Harijs visiem teica: „Neviens neiejaucieties, viņš [Voldemorts] ir mans.” Vai kaut kā tā. Varu iedomāties, kādu feisu rādīja Voldijs, kurš vienmēr bija reklamējis, ka tieši viņam ir jānogalina Poters, un te pēkšņi puika publiski viņu šādi piesmej. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Man liekas, ka Roulinga bija par faniem tā kā apžēlojusies – izslavētā slaktiņa vietā kopumā novāca tik maz galveno varoņu (vienīgi Freda ir mazliet žēl), un beigās tāds cukurdzēriens vien sanāca, visi dzīvoja laimīgi līdz mūža galam. Tomēr pasaku grāmata. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)



Šo rakstu rediģēja Elony: 15.02.2008 16:53

[EGO]

Nu, ja runā par iespaidiem, tad man tie ir sekojoš":
1) visemocionālākās vietas 7.HP - kad mežā Poters satiek Strupa aizstāvi, kas aizved viņu pie Grifindora zobena; Dumidora pagātnes atklāšana, mirstošā Strupa atmiņas - pat, ja paņemtu tikai šos trīs gabalus, pilnībā varētu saprats sižetu, jo tās izsaka HP esamības mēŗki;
2) protams, žēl Strupa - bija pārliecība, ka viņš ir pozitīvais tēls, taču faktiski jau ir tā, ka viņš ir tāds kā HP sargenģelis, ēna, jo iespējams, bez Strupa palīdzības, HP nebūtu ticis līdz Voldemortam.
3) sasaistot ar iepriekšējo, - ļoti žēl, ka grāmatā tomēr nav uzskatāmi atspoguļots, vai pašam HP šī atziņa ir aizgājusi līdz sirdij (nevis prātam). Lai gan savam dēlam viņš ielicis arī Severusa vārdu, tomēr man pēc grāmats palika tāda kā vilšanās sajūta, jo, neskatoties uz visu Strupa nozīmību HP dzīvē un HP daudzējādā ziņā nepamatoti riebīgo attieksmi pret Strupu, beigās nav parādīts izlīgums starp šiem tēliem, tas vnk ir noklusēts. Var jau pieņemt, ka, ja iedeva vārdu, tad izlīgst, bet tikpat labi, ta sir tikai vnk cieņas apliecinājums, mēs nezinām, vai dziļi sirdī HP ir izlīdzis ar Strupu. Līdz ar to, rodas iespaids, ka Strups savā ziņā tomēr bija vislielākais cietējs, jo savu dzīvi atdevis cilvēkam, ne pat cilvēkiem (HP un Dumidors), kuri viņu nesprata (HP) vai ziedoja augstāku mēŗku sasniegšanai (Dumidors).
4) Lai arī cik liela loma bija Dumidoram, tomēr pēc šīs grāmats man viņš šķiet vismazāk simpātiskais tēls - faktiski viņš izmantoja gan HP, gan Strupu mērķa sasniegšanai, turklāt zinot par to kopš paša sākuma. Manuprāt būtu muļķīgi gaidīt, ka pēc tā, ko Strups izdarījis (gan Voldemortam, gan HP), gan to, ka viņš faktiski iemests starp diviem dzirnakmeņiem, viņam būtu iespējas izdzīvot. Un domāju, ka Dumidors to apzinājās.