7. grāmatas recenzija Opcijas

[ils]

J.K. Rowling. Harry Potter and the Deathly Hallows.
Джоан К. Ролинг. Гарри Поттер и Дары смерти.
(Grāmatas krievu nosaukums tika izvēlēts pēc interneta konkursa rezultātiem.)

Recenzija angļu valodas izdevumam krievu žurnāla "Mir fantastiki" oktobra numurā.

It kā jau neko tādu neatklāj, taču laikam tālāk seko spioleris.

Pirmās sešas grāmatas par Hariju Poteru bija sarakstītas pēc viena scenārija. Pirmkārt, paredzama notikumu gaita: Harijs cieš pie Dērslijiem, dodas uz Cūkkārpu, kopā ar draugiem apmeklē stundas, liek eksāmenus. Otrkārt, spilgtas attiecības tēlu starpā: brīžiem sekot mīlas vai draudzības konfliktu peripetijām bija ne mazāk interesanti kā Fēniksa ordeņa cīņai ar nāvēžiem. Treškārt, kādas "lokālas", ne visam ciklam, bet konkrētajam romānam būtiskas intrigas esamība. Septītajā romānā visa tā nav, tas padara romānu mazāk tuvu un pievilcīgu.

Tāds iespaids, ka pazīstamie varoņi sajaukuši durvis un nokļuvuši pavisam citā pasakā. "Harijs Poters un Nāves relikvijas" drīzāk atgādina Tolkina Frodo ceļojumu uz Mordoru, ar to vienīgo izņēmumu, ka Sema vietā ir Hermione un Rons, gredzena vietā - horkrusti, un pats galvenais varonis tomēr vairāk atgādina pārlieku veiksmīgu Aragornu, nevis nemanāmu un izmanīgu hobitu.

Koncentrējusies uz septiņgrāmatu sērijas pabeigšanu, Roulinga gandrīz vai aizmirsusi, ka arī pašam romānam sižets ir būtisks. Saprotams, ka horkrusti ir jāatrod un jāiznīcina, lai pieveiktu Voldemortu, taču nav ne mazākās nojausmas, kā to izdarīt. Vairāk nekā pusi no romāna laika varoņi bezmērķīgi klīst pa maģisko pasauli cerībā uz mūsu lasītājiem labi zināmo "varbūt".

Mēģinājums atšķaidīt nabadzīgo sižetisko līniju, skaidrojot Baltusa Dumidora pagātni, izrādās neveiksmīgs: šīs lietas ir pārāk maz saistītas ar patlaban notiekošo, tāpēc izskatās pievilktas un vājas.

Kāpēc Džoanna Roulinga nolēma pilnīgi izmainīt savu grāmatu ierasto veidu? Atbilde atrodama "Jauktasiņu prinča" beigās. Kopā ar iemīļotā profesora nāvi beidzas Harija Potera bērnība.

Mēģinot maksimāli uzsvērt izmaiņas galvenā varoņa domāšanā un raksturā, rakstniece maina arī telpu, kurā varonim ir jādzīvo. Tagad Harija vieta nav labajā un drošajā Cūkkārpā, bet gan mežā, viens pret vienu (neskaitot draugus) ar bargo pasauli. Tikai Poters ir spējīgs apturēt ļaunumu, kas plešas aizvien tālāk pasaulē. Bet, lai to veiktu, viņam ir jāatrod iespēja pieveikt pašu nāvi. Kā to izdarīt, ir mācījis Dumidors; atliek tikai atcerēties un saprast viņa mācīto.

Septītajā grāmatā brīnumu pasaule ir pagriezusies pret lasītāju ar tumšo, līdz šim neizzināto pusi. Notiek karš, kur iet bojā cilvēki: bērni, vecāki, draugi... Rakstniece meistarīgi parāda nāves bezjēdzību un neparedzamību. Karā izpaužas cilvēku īstenā būtība: kāds ir drosmīgs un neslēpjas aiz svešām mugurām, kāds sevi stāda augstāk par kopējo labumu un - bēg. Roulinga spīdoši rāda drūmuma, bezcerības un pastāvīgo baiļu atmosfēru, kas valda pasaulē pēc Dumidora nāves.

Cits jautājums, kā to uztvers lasītāji, kas pieraduši pie omulīgās Cūkkārpas un obligāto gaismu tuneļa galā.

Diemžēl vēl agrīnajos romānos Roulinga ir parādījusi, ka viņai daudz labāk padodas mierīgās dzīves ainas, nevis cīņu apraksti. Tur, kur agrāk bija kalambols un pusaudžu iemīlēšanās, tagad ir kaujas un naids, un nevar teikt, ka šīs epizodes ir uzrakstītas ideāli. Īpaši tas attiecas uz spriedzes ainām: jau piektajā grāmatā maģisko cīniņu ainas varēja būt labākas, bet septītajā reizēm jau parādās gan haotisms, gan nepārdomātība.

Romānā meistarīgi kopā ir savāktas visas metajēgas, kuras Roulinga ir likusi tekstā sāgas laikā. Visas tās idejas, mācības, pārdomas, ko viņa centās nodot lasītājiem, beidzot ir ieguvušas fināla pamatojumu. Gan tēze "mīlestība ir spēcīgāka par nāvi", gan ģimenes un draudzības vērtības, gatavība pašuzupurēties, vispārējas vienotības nepieciešamība - visi šie tik rūpīgi rakstnieces koptie tikumi ir ieguvušas būtiskas, nedalāmas vietas globālajā mozaīkā, kura vienīgā spēj nest mīlestību un labestību maģiskajā pasaulē.

Roulinga ir spējusi tā izvietot epizodes, ka katrs simbols nospēlē savu personīgo lomu, turklāt ir panākusi, ka tas tiek izdarīts neuzbāzīgi, taču tā, ka uz ilgu laiku tas paliks lasītāju zemapziņā.

Pirmajā pārdošanas dienā tika nopirkti virs 11 miljoniem šīs grāmatas eksemplāru, pārspējot iepriekšējo rekordu - virs 9 miljoniem eksemplāru -, kas piederēja "Jauktasiņu princim".

Krievu valodā pirmais fanu tulkojums, ko veica vesela tulku brigāde, parādījās jau 4 dienas vēlāk.

Oficiālais grāmatas tulkojums grāmatu veikalos parādīsies 13. oktobrī un, spriežot pēc reklāmas, tad pat būs nopērkams arī Rīgā.

Rezumē: Kad 1991. gadā izdevēji viens pēc otra atteica Roulingas debijas grāmatu, diez vai kāds spētu iedomāties, kādu mērogu sasniegs potermānija. Šodien, kad pēdējais cikla sējums ir sasniedzis pārdošanas reitingu augstumus jau tad, kad tikko sākās iepriekšpārdošana, kad cilvēki visos planētas nostūros ar nepacietību gaidīja iespēju paturēt rokās ilgi gaidīto foliantu, grūti noticēt tam, kas norisinājās pirms sešpadsmit gadiem. Un, lūk, par klasiku kļuvusī sāga ir pabeigta - tieši tā, kā to bija iespējams pabeigt. Jā, pēdējam sējumam piemīt zināmi trūkumi, galvenais no tiem vidēji statistiskam lasītājam, protams, būs šausmīga sižeta uzkāršanās grāmatas vidū - taču uz mūsdienu literatūras kopējā fona "Nāves relikvijas" kļuvusi par vēl vienu šedevru.

Ir: Dumidors, ģimenes artefakti.
Nav: mācību Cūkkārpā, atklāta fināla.

Vērtējums:
Sižets - 7
Pasaule - 10
Tēli - 10
Stils - 8
Izdevuma kvalitāte - 9
MF kopvērtējums - 9

Rediģēja Edzinsh.

Šo rakstu rediģēja Edzinsh: 02.10.2007 16:55

[Hobbits]

5. graamataa es domaaju cik forši ir aarpus skolas, kaut vairaak buutu taadu notikumu, jo visas graamatas ir par skolu un saak apnikt taa drošaa patveeruma vieta.

bet 7. graamataa es driiz vien apjautu to cik ĻOTI man pietruukst Cūkkaarpas