![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Kārto teleportēšanās eksāmenu ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 02.12.05 Kur: Gaismas pils Labākās leģendas autore ![]() |
Spilgta gaisma. No lejas trieciens, kas ar milzīgu enerģijas plūsmu rauj uz augšu. Nekāda pretošanās. Neviens nav līdzās. Virs ūdens bezpalīdzīgi izpeld ciešanu pilnas sejas, izmisīgi domājoši prāti, savādāki. Visu acīs spīd ''Esam glābti!''. Cietušās rokas trīcoši un maigi aptausta ūdens gludo, pateicīgo virsmu. Ūdens atspoguļo mīlestību. Lai kur šīs rokas skartos, tās dosies atpakaļ turp, no kurienes nākušas - uz mīlestības pilnajām mājām. Bet kur tās pašlaik atrodas, to vēl neviens nav atklājis.
Acīm paveras plūstošs aukstums, nav saskatāms kas. Ziema? Nē. Kaut kas liels, bargs un... pils. Apžilbuši no varenā skata pie Naidases pagalma-ezera, viņi apjauš, ka pils smailās asis, stiklotās sienas un tūkstoš torņu Naidase nenorādīs mājupceļu, nenogādās atpakaļ neatminamajā, bet droši vien laimīgajā pagātnē. Viņiem būs lemts šeit palikt, mūžīgi. Varbūt ausīs gaismas stars, kas apžilbinās un, cerams, iznīcinās šo vēl pagaidām nenosakāmo ienaidnieku. Varbūt viņi būs tie, kas šo staru radīs. Izmirkuši, viņi kāpa ārā no ezera... Pils pagalms-ezers un bija auksti, ļoti auksti... Viņi neko neatcerējās.
|
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Lecina seskus ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Bijušie Pievienojās: 12.01.06 Kur: In a world, where good things happen to me. ![]() |
Anita nespēja izdvest ne skaņas, viņa stāvēja un lūkojās šajā mazajā radījumā. Diemžēl viņa tiešām bija kļūdījusies savās cerībās, kā jau prāts bija brīdinājis. Beidzot atguvusi valodu, viņa pagriezās uz abu meiteņu pusi: Mums jānes viņa šurp.
To noteikusi, viņa devās atpakaļ, cerot, ka šis pasākums nebūs sevišķi grūts, taču jau pēc mirkļa viņa pati sev iebilda: Uzgaidi, viņa teica vijolniecei. Labāk sagaidīsim puišus, liekas, ka daži bija... Tie ienesīs drošāk, Anita noteica vēlreiz, palūkojoties uz guļošo, bālo stāvu un pavilkdama malā atlūzas, kas bija kritušas no... nez no kurienes. Pārliecinājusies, ka asinis netek, viņa bija pārliecināta, ka neliels smadzeņu satricinājums gan ir gaidāms, jo pati daudzreiz bija kritusi un saņēmusi triecienus. Tagad viņa devās atpakaļ uz istabu, lai pārliecinātos, vai tur viss kārtībā. Pēkšņas idejas pārņemta, viņa iejautājās: Tu nevari palīdzēt viņu atvest līdz šejienei? |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 14.06.2025 12:46 |