![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Kārto teleportēšanās eksāmenu ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 02.12.05 Kur: Gaismas pils Labākās leģendas autore ![]() |
Spilgta gaisma. No lejas trieciens, kas ar milzīgu enerģijas plūsmu rauj uz augšu. Nekāda pretošanās. Neviens nav līdzās. Virs ūdens bezpalīdzīgi izpeld ciešanu pilnas sejas, izmisīgi domājoši prāti, savādāki. Visu acīs spīd ''Esam glābti!''. Cietušās rokas trīcoši un maigi aptausta ūdens gludo, pateicīgo virsmu. Ūdens atspoguļo mīlestību. Lai kur šīs rokas skartos, tās dosies atpakaļ turp, no kurienes nākušas - uz mīlestības pilnajām mājām. Bet kur tās pašlaik atrodas, to vēl neviens nav atklājis.
Acīm paveras plūstošs aukstums, nav saskatāms kas. Ziema? Nē. Kaut kas liels, bargs un... pils. Apžilbuši no varenā skata pie Naidases pagalma-ezera, viņi apjauš, ka pils smailās asis, stiklotās sienas un tūkstoš torņu Naidase nenorādīs mājupceļu, nenogādās atpakaļ neatminamajā, bet droši vien laimīgajā pagātnē. Viņiem būs lemts šeit palikt, mūžīgi. Varbūt ausīs gaismas stars, kas apžilbinās un, cerams, iznīcinās šo vēl pagaidām nenosakāmo ienaidnieku. Varbūt viņi būs tie, kas šo staru radīs. Izmirkuši, viņi kāpa ārā no ezera... Pils pagalms-ezers un bija auksti, ļoti auksti... Viņi neko neatcerējās.
|
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Lecina seskus ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Bijušie Pievienojās: 12.01.06 Kur: In a world, where good things happen to me. ![]() |
Anita nedaudz noraizējusies nolūkojās kā vijoleniece piesteidzas pie paģībušās meitenes, kuru bija notriekusi kāda plāksne, kas kritusi no griestiem. Nedaudz pārsteigta, rudmate lēnām piecēlās, rūpīgi nopētot griestus, taču neredzēja vietu, kurā trūksti plāksnes. Dīvaini, viņa nodomāja un sāka nolūkoties uz dienām, domādama, ka varbūt plāksne ir no turienes, taču meitenes skatienu piesaistīja kas cits.
Tur ir durvis, viņa noteica, bažīgi skatoties uz gulošo meiteni un vijolnieci. Palūkošos, vai nav vaļā, viņa vēl piebilda, ļoti lēnām un uzmanīgi likdama soļus, tuvodamās durvīm. Viņa cerēja, ka varbūt tur būs kas silts, kas patīkams, varbūt kas tāds, kas palīdzētu meitenei, kura tagad gulēja bezsamaņā. Lēnām pietuvojusies, Anita klusītēm aptaustīja tās un pieklauvēja trīs neatlaidīgus klauvējienus. Viņa neriskēja un nevēra tās vaļā pati. Šo rakstu rediģēja Kalevale: 19.01.2008 20:56 |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 10.06.2025 06:34 |