![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Kārto teleportēšanās eksāmenu ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 02.12.05 Kur: Gaismas pils Labākās leģendas autore ![]() |
Spilgta gaisma. No lejas trieciens, kas ar milzīgu enerģijas plūsmu rauj uz augšu. Nekāda pretošanās. Neviens nav līdzās. Virs ūdens bezpalīdzīgi izpeld ciešanu pilnas sejas, izmisīgi domājoši prāti, savādāki. Visu acīs spīd ''Esam glābti!''. Cietušās rokas trīcoši un maigi aptausta ūdens gludo, pateicīgo virsmu. Ūdens atspoguļo mīlestību. Lai kur šīs rokas skartos, tās dosies atpakaļ turp, no kurienes nākušas - uz mīlestības pilnajām mājām. Bet kur tās pašlaik atrodas, to vēl neviens nav atklājis.
Acīm paveras plūstošs aukstums, nav saskatāms kas. Ziema? Nē. Kaut kas liels, bargs un... pils. Apžilbuši no varenā skata pie Naidases pagalma-ezera, viņi apjauš, ka pils smailās asis, stiklotās sienas un tūkstoš torņu Naidase nenorādīs mājupceļu, nenogādās atpakaļ neatminamajā, bet droši vien laimīgajā pagātnē. Viņiem būs lemts šeit palikt, mūžīgi. Varbūt ausīs gaismas stars, kas apžilbinās un, cerams, iznīcinās šo vēl pagaidām nenosakāmo ienaidnieku. Varbūt viņi būs tie, kas šo staru radīs. Izmirkuši, viņi kāpa ārā no ezera... Pils pagalms-ezers un bija auksti, ļoti auksti... Viņi neko neatcerējās.
|
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Dzer sviestalu Trijos slotaskātos ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 31.10.07 Kur: putekšņu vācēju rumpīšos ![]() |
Angelīna vairs pilnībā neinteresējās par pārējiem. Viņa tikai gāja uz priekšu un uz priekšu, un pētīja katru kaktiņu. Nekas īpašs te nebija, bet bija tāda sajūta, ka kaut kas vilina. Meitene vairs nedomāja ar galvu. Viņai bija sajūta, ka kāds viņu gaida, gaida, gaida.. Galva noreiba no domām, kas šāvās iekšā un ārā, un caur prātu! Viņa ar roku pieturējas pie sienas, bet tas daudz ko nelīdzēja. Viņa sāka domāt tikai par vienu- došanos uz priekšu. Viņa atskatījās uz pārējiem ar nicīgu skatienu, bet nemaz negribēdama. Viņai sāka likties, ka apkārt ir kaut kas. Kaut kas neredzams, bet skaļš. Viņa sāka dzirdēt skaņas, tās mācās viņai virsū. Galva sāka sāpēt, deniņi pulsēja. Sirds sitās tik strauji, ka meitene sāka elsot! Viņai kaut kas bija atgadījies, bet Angelīna to neaptvēra. Te pēkšņi viņa iebļāvās un zaudēja samaņu.
|
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 10.06.2025 10:05 |