![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Kārto teleportēšanās eksāmenu ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 02.12.05 Kur: Gaismas pils Labākās leģendas autore ![]() |
Spilgta gaisma. No lejas trieciens, kas ar milzīgu enerģijas plūsmu rauj uz augšu. Nekāda pretošanās. Neviens nav līdzās. Virs ūdens bezpalīdzīgi izpeld ciešanu pilnas sejas, izmisīgi domājoši prāti, savādāki. Visu acīs spīd ''Esam glābti!''. Cietušās rokas trīcoši un maigi aptausta ūdens gludo, pateicīgo virsmu. Ūdens atspoguļo mīlestību. Lai kur šīs rokas skartos, tās dosies atpakaļ turp, no kurienes nākušas - uz mīlestības pilnajām mājām. Bet kur tās pašlaik atrodas, to vēl neviens nav atklājis.
Acīm paveras plūstošs aukstums, nav saskatāms kas. Ziema? Nē. Kaut kas liels, bargs un... pils. Apžilbuši no varenā skata pie Naidases pagalma-ezera, viņi apjauš, ka pils smailās asis, stiklotās sienas un tūkstoš torņu Naidase nenorādīs mājupceļu, nenogādās atpakaļ neatminamajā, bet droši vien laimīgajā pagātnē. Viņiem būs lemts šeit palikt, mūžīgi. Varbūt ausīs gaismas stars, kas apžilbinās un, cerams, iznīcinās šo vēl pagaidām nenosakāmo ienaidnieku. Varbūt viņi būs tie, kas šo staru radīs. Izmirkuši, viņi kāpa ārā no ezera... Pils pagalms-ezers un bija auksti, ļoti auksti... Viņi neko neatcerējās.
|
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Lecina seskus ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Bijušie Pievienojās: 12.01.06 Kur: In a world, where good things happen to me. ![]() |
Arī Anita pameta skatienu daudzsološajā pilī, taču tikai vīlusies nopūtās. Ne miņas no siltuma, kur nu vēl cilvēkiem, meitene nodomāja, rūpīgi ieklausīdamās pils trokšņos, taču neko aizdomīgu nemanīja. Viņas domas pārtrauca kāda meitene. Par cik rudmate vēl arvien nezināja nevienu vārdu, viņai tikai klusi attrauca: Man nekas nav pretim.
Gan jau kāds iebildīs, ja būs kaut kas pret to. Turklāt, katrā ziņā vajadzēja pārbaudīt, vai instruments vēl skan. Rudmate gan nejuta nekādas sevišķas izmaiņas, ienākot no lietainās ārpasaules, šajā gruvešu pilnajā pilī, jo drēbes vēl arvien bija slapjas, taču meitenes galvu sedza kapucis, kas tagad tika noņemts, cerot, ka mati kaut nedaudz apžūs, tādējādi nodrošinot par dažiem slimības simptomiem mazāk. Protams, varētu iet pasataigāt, bet iekurt ugunskuru skanētu vilinošāk, viņa nodomāja, bet tad apķērās, ka apkārt neredz nevienu pagali, ko varētu sadedzināt. Turklāt vai kādam bija uguns? Arī to viņa nezināja, secinot, ka klīst pa gruvešu pilno pili tomēr nāksies, lai kāds būtu pārējo lēmums. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 11.06.2025 05:17 |