Ceļojums uz Spāniju!, Bet īstenībā pavisam kaut kur citur.. Opcijas

[Melnais krauklis]

[jums tika paziņots, ka jūs gaidīs vīrieties, turēdams rokās plāksnīti ar uzrakstu “Spānija”]

Agrs rīts. Lidostā valda burzma. Smaidošām sejām, cilvēki reģistrējas un nodod bagāžu. Katrs gaida kad ātrāk nonāks lidmašīnā, atlaidīsies mīkstajā sēdeklī un baudīs lidojumu. Dažiem bija rūpju pilnas sejas- kaut kas nav kārtībā ar biļetēm, bagāžu vai grūti atvadīties no ģimenes.
Telpā virmo jauka smarža no kafejnīcu pusēm. Daudzi pirms lidojuma nolēmuši pabrokastot iedzerot kafiju un apēdot kādu smalkmaizīti.
Tālumā dzirdams kā lidmašīnas izlido viena pēc otras.
Vardu sakot, tipiska diena lidostā.

Tur tālāk, pie kafijas automāta, stāv vīrietis ar koka plāksnīti rokās. Uz tās bija uzrakstīts “Spānija”, lai viņu uzreiz atpazītu. Viņš nepārtraukdami sarunājās pa mobilo tālruni un likās mazliet satraukts. Reizēm atbildot uz zvaniem, viņš runāja citā, neatpazīstamā valodā. Vīrietis lūkojās apkārt, it kā meklēdams kādu.
Viņš bija mazs, drukna auguma. Zem acīm bija lieli, zili riņķi un karājās maisiņi, no negulēšanas. Mugurā- plats mētelis, kas izskatījās par lielu, zem tā adīta veste ar ornamentiem, un melnas bikses, galvā rūtaina cepurīte. Kabatas piebāztas pilnas ar košļeņu papīrīšiem. Viņš žāvājās ik katru minūti, gaidīdams, kad beidzot ieradīsies grupa.

Viņš izskatījās aptuveni šāds- (IMG:http://static.flickr.com/48/117141153_618fceeda3_m.jpg)


Postojat aktīvi!
Esmu sajūsmā!

[Kalevale]

Sofija apmeta apkārt nervozu skatienu, taču neizskatījās, ka sirmais kungs grasītos beigt savas sarunas, kuras veda pa telefonu. Tomēr priecādamās, ka meitene ar jojo ir novērsusi visu uzmanību, Sofija rūpīgi aplūkoja ceļiniekus, domājot par to, kā ceļojums risināsies tālāk - viņiem būs jādzīvo kopā? Viņus vadīs kā ekskursantu grupu?

Cīnoties ar šīm domām, viņa nemaz nemanīja, ka tās aizslīd kur citur - rudmate nekad nebija mācējusi apieties ar jojo. Tiesa, kāds draugs gan mēģināja viņai to iemācīt, taču nesekmīgi. Viņa arī nekad nebija sapratusi šīs mazās lietiņas burvību, kas tā saistīja daudzus cilvēkus.

Atcerējusies domu par kafiju, Sofija atsāka rakāties pa svārku kabatām, kas gan bija visai ievērojama izmēra. Atradusi visādus sīkumus un papīrus tajās, rudmate atbrīvojās no pāris nevajadzīgie papīrīšiem un čekiem, izmetot tos blakusesošajā gružkastē. Tad atradusi pietiekoši daudz sīknaudas, viņa iemeta monētas kafijas automātā, izvēloties maksimālo cukura daudzumu. Gaidot, kad kafijas aparāts noskandinās nodevīgo pīkstoņu, viņa vēlreiz palūkojās apkārt, taču neviens vairs nebija piebiedrojies, un viņa izņēma glāzīti no aparāta.