Ceļojums uz Spāniju!, Bet īstenībā pavisam kaut kur citur.. Opcijas

[Melnais krauklis]

[jums tika paziņots, ka jūs gaidīs vīrieties, turēdams rokās plāksnīti ar uzrakstu “Spānija”]

Agrs rīts. Lidostā valda burzma. Smaidošām sejām, cilvēki reģistrējas un nodod bagāžu. Katrs gaida kad ātrāk nonāks lidmašīnā, atlaidīsies mīkstajā sēdeklī un baudīs lidojumu. Dažiem bija rūpju pilnas sejas- kaut kas nav kārtībā ar biļetēm, bagāžu vai grūti atvadīties no ģimenes.
Telpā virmo jauka smarža no kafejnīcu pusēm. Daudzi pirms lidojuma nolēmuši pabrokastot iedzerot kafiju un apēdot kādu smalkmaizīti.
Tālumā dzirdams kā lidmašīnas izlido viena pēc otras.
Vardu sakot, tipiska diena lidostā.

Tur tālāk, pie kafijas automāta, stāv vīrietis ar koka plāksnīti rokās. Uz tās bija uzrakstīts “Spānija”, lai viņu uzreiz atpazītu. Viņš nepārtraukdami sarunājās pa mobilo tālruni un likās mazliet satraukts. Reizēm atbildot uz zvaniem, viņš runāja citā, neatpazīstamā valodā. Vīrietis lūkojās apkārt, it kā meklēdams kādu.
Viņš bija mazs, drukna auguma. Zem acīm bija lieli, zili riņķi un karājās maisiņi, no negulēšanas. Mugurā- plats mētelis, kas izskatījās par lielu, zem tā adīta veste ar ornamentiem, un melnas bikses, galvā rūtaina cepurīte. Kabatas piebāztas pilnas ar košļeņu papīrīšiem. Viņš žāvājās ik katru minūti, gaidīdams, kad beidzot ieradīsies grupa.

Viņš izskatījās aptuveni šāds- (IMG:http://static.flickr.com/48/117141153_618fceeda3_m.jpg)


Postojat aktīvi!
Esmu sajūsmā!

[grapefruit]

Sema kā vienmēr bija aizgulējusies. pagrabusi pussakravāto čemodānu viņa, nepaēdusi brokastis metās ārā, lai pec piecu minūšu gājiena atceretos, ka aizmirsusi pasi.
-Ritvaikociņ!
Viņa nikni nolamājās un piebžatajai mugursomai lēkajot uz muguras metās atpakaļ uz dzīvokli. Pasi viņa atrada zem gultas pēc desmit minūšū ilgas meklēšanas un arī tikai tāpēc, ka zābaks pielipa pie diezin kāda veida uz paklāja pielipušas košlenes. Diemžēl liecoties somai saplīsa rāvējslēdzējs un meitenei nācās atbrīvoties no daļas tas satura, mantas pārliekot mazākā mugursomā.
Beidzot viņa nonāca līdz autobusam, kas, saprotams, visos sastrēgumos stāvēja rindā, kas lēnāk gāja uz priekšu, pvērdams Semai neierobežotas iespējas atsvaidzināt savas lamuvārdu zināsanas.
Visbeidzot, ieraudzījusi, ka divdesmit otrais iet pēc pusstundas viņa izsauca taksi un, izterēdama visus savus atlikušos ietaupījumus (izņemot samainīto spāņu naudiņu), viņa pieklājīga laikā nokļuva lidostā.
Vīreli ar zīmi rokā viņa, protams, atrada, kad jau trīs reizes bija paguvusi apmaldīties, un viņas bagāzu gandrīz bija konfiscējusi policija, kad viņa to uz mirkli atstāja uz krēsliem.
-Labdien...
Viņa aizelsusies noteica un, nometusi somu uz zemes, uz tas apsedās. Skatiens pievērsās kādas netālu stāvošas sievietes bagāžas koferim.
-Hmm, Sofija Tvista.. Vārs šķita kaut kur jau dzirdēts.
Viņas pārdomas pārtrauca kāds puisis, kas acīmredzemi bija viņas ceļabiedrs. Tagad meitene atcerējas, ka Sofijas Tvistas vārds arī bija bijis uzvaretāju sarakstā.

OOC: italic=domas, bold=tiešā runa manos postos (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) .

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 19.01.2008 18:49