![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Pirms iesūti rakstu, pārliecinies, ka tu tajā:
1) neesi lamājies;
2) personīgi neaizvaino citus diskusijas dalībniekus;
3) neatkārto jau iepriekš rakstīto;
4) izsakies par pavedienā apskatīto tematu;
5) izsaki savu viedokli, bet necenties to uzspiest citiem.
![]() |
![]() ![]()
Raksts
#1
|
|
Izvēlas zizli pie Olivanda ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 10.01.08 ![]() |
Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību,
jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta. <http://www.bibelesbiedriba.lv/latviesu-bibele/janaevangelijs/Janaevangelija03.htm> Ar šo Jāņa evaņģēlija citātu* vēlos iesākt diskusiju par Jēzu Kristu. Kas ir šī Persona un kāda ir Viņa misija. Lai Dievs svētī šo diskusiju! * citāts ņemts no ©Bībeles autortiesību turētāja - Latvijas Bībeles biedrība (lbb@apollo.lv) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Dzer sviestalu Trijos slotaskātos ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 28.01.05 Kur: Kaut kur galaktikā ![]() |
Ar kristīgo reliģiju man lieka ir tā, ka tie kas tam patiesi tic bieži ļoti agresīvi uzsver, ka svētajos raktos viss ir izskaidrots, jāmāk tikai atrasts, viss ir viennozīmīgi un tā kā ir teikts tā arī ir un ja tu netici vai domā savādāk tad tu vienkārši neesi pietiekami ticīgs un ar tīru sirdi lai noticētu līdz galam.
Tagad man ir jāatkāpjas pagātnē. Tūkstošgades atpakaļ cilvēcei bija mazāk uzkrātas zināšanas par pasauli, lietu dabu nekā tagad, taču uzdeva sev tos pašus jautājumus kurus mēs uzdodam sev tagad. Kā radās pasaule? Kā radās cilvēce? Kas notiek ar cilvēku pēc nāves? Kā pareizāk dzīvot? U.t.t. Bībele sniedza tās radīšanas laikā atbildes uz daudziem cilvēku prātus nodarbinošiem jautājumiem. Tā laika cilvēkiem sniegtās atbildes šķita gana loģiskas vai vismaz pieņemamas. Taču laiks gāja uz priekšu un uz uzdotajiem jautājumiem radās alternatīvas atbildes, kas pragmatiskākam cilvēkam analizējot šķita loģiskākas un pieņemamākas par Bībelē rodajiem skaidrojumiem. Bībele saka cilvēku radīja Dievs, bet ļaunais Darvins saka cilvēks ir evolucionējis no spalvainas radības. Svētie tēvi saka, ka Darvins ir ķeceris un melis jo ir pretrunā ar Bībeli jo viss ir tā kā Bībelē rakstīts, bet ar Bībeli pretrunīgais ir meli (neskatoties uz to, ka atrastas kaulu fosilijas liecina par ko citu). Pēc laika kad Darvina atbalstītāju sarodas gana daudz arī teologi tomēr nav nekādi muļķi un maina viedokli (aiz matiem pievelk Darvina skaidrojumu, kā Bībelei nepretrunīgu), ka jā cilvēks evolucionējis no spalvainas radības, bet tas bijis ar Dieva ziņu un turpina uzstāt, ka Bībele ir vienīgais patiesības avots. Jā Bībele ir patiesības avots, bet nebūt ne vienīgais un kas vēl jo svarīgāk, nebūt ne viennozīmīgais avots. Problēma ir tajā, ka Bībele tiek mācīts kā vienīgais iespējamais patiesības avots un bieži tiek noliegta lietu iespējamā daudznozīmība, ka problēmām var būt dažādi skaidrojumi un kurš no tiem ir patiesais (ja kāds no tiem vispār ir patiess) rādīs tikai laiks, kad tiks gūti pierādāmi. Tāpat ļaunais un labais ir strikti nodalīts, taču pasaule nav vai nu laba vai ļauna jo bieži dažādas lietas un darbības nav nedz labas nedz ļaunas. Ir neitrālas, ir gandrīz ļaunas un gandrīz labas. Ir labas un ir sliktas (un izpratne no tā kas ir labs un kas ļauns ar atšķiras no cilvēka uz cilvēku). Nebūt nav vienkārši pateikt jā dēls tu rīkojies labi un nokļūsi par to paradīzē, vai nē tas bija slikti tu degsi ellē. Taču kristietība pārlieku mīl strikti nodalīt kas ir labs un kas nav, taču liela daļu lietu nav tik viennozīmīgas lai varētu strikti nodalīt. Ir cilvēki kas piekrīt ka lieta spareizi nodalītas un ir kas nepiekrīt, tādēļ arī pašu kristiešu starpā nav vienprātības kas redz savā veidā patiesību. Katoļiem kristietības uztvere ir citādāka kā luterāņiem un ja vajadzētu likt svara kausā un pateikt kurš ir Dievam tīkamāks kristietis un kurš dzīvo un piekopj Dievam tīkamākas tradīcijas, vai tas būtu tik vienkārši? Nebūtu, jo daudzu lietu patiesība ir strīdīga un mēs varam tikai izvirzīt hipotēzes par iespējamo patiesību nevis viennozīmīgi apgalvot, ka tas ir tā un tā balstoties tikai uz savu ticību vai pārliecību. Mēs jau protams varam ticēt, ka Jānitis saka, ka nav saplēsis glāzi, jo viņš nekad nemelo, bet tā ticība balstītos uz pārliecību nevis nešaubīgu patiesību. Jānītis var glāzi būt saplēsis, bet tikpat labi var arī nebūt un glāzīti ir saplēsusi Anniņa un Jānītis tomēr melo. Bet ar arī būt, ka Jānītis nemelo, bet glāzi tomēr ir saplēsis, jo bija uzlicis mūzikas ausis ar smago metālu uz pilno skaļumu un nemanīja, ka netīšām pagrūž un saplēš glāzi. Tādēļ ar pārliecību saka, ka nav saplēsis jo nezina, ka ir saplēsis. Ja tā tas bija, tad mūsu ticība bija pareiza aspektā, ka Jānītis nekad nemelo, bet absolūti kļūdaina savā mērķī noskaidrot patiesību, jo Jānītis bija saplēsis glāzi. Kristīgajā ticībā daudz kas varētu būt patiesība (piemēram, ka nogalināt nav labi), bet daudz kas varētu arī nebūt. Bet tikpat labi var arī būt viss patiesība un arī nekas nebūt patiesība. Patiesība kamēr tā nav kļuvusi nešaubīgi viennozīmīga var būt dažāda un nevar ar putām uz lūpām apgalvot, ka tava patiesība ir vienīgā pareizā, jo tā var būt un tikpat labi nebūt pareizā. Kur slēpjas mūsdienu kristietības problēma? Man liekas tieši viedoklī, ka kristīgā patiesība ir pareizā patiesība. Tā var būt pareiza, bet tikpat labi arī nebūt. Mūsdienās cilvēku prātos ir daudz dažādu patiesības redzējumu, krietni vairāk kā tūkstošgades atpakaļ. Viņi lasot Bībeli redz daudz pretrunu un nespēj noticēt Bībeles paustajām patiesībām jo citas patiesības šķiet daudz ticamākas. Kristīgajai ticībai problēma ir tā, ka tā nespēj atzīt, ka daļa no tās patiesības varētu būt arī kļūdaina vai neprecīza un, ka patiesība varētu būt citādāka nekā visu laiku domāts. Vēl es nevaru nepiemīnēt šajā sakarā savu mīļāko seriālu Battlestar Galactica (Logosam tagad gan labāk aizvērt ausis jo skanēs daudz ķecerības. Labāk nemaitāt savu neaptraipīto dvēseli). Seriālā teorētiski ir divas puses. Cilvēki un Sailoni cilvēka radīti roboti. Sākumā seriāls ir par to, ka Cilvēki cīnās pret Sailoniem kas grib iznīcināt cilvēci. Cilvēki tipa labie, Sailoni ļaunie taču beigās viss aiziet tādā putrā, ka ei nu tu sapratīsi kas labs un kas ļauns. Un vai labais patiesi ir labs un vai ļaunais gadījumā nav tomēr bijis labs? U.t.t. Ir divas reliģijas. Cilvēki tic kaut kam līdzīgam Seno Grieķu Dieviem, savukārt pats interesantākais Sailoni (roboti) tic Dievam (nezinu gan vai tas tieši ir domāts kristiešu Dievs jo nav tieši pateikts, bet nu man tīk domāt, ka ir tas). Taču kristiešiem vielai pārdomām vari teikt, ka seriālā piedāvātais šķita daudzas pakāpes reālāks un patiesāks par Rīgā apkārt klimstošo sludinātāju piedāvāto. Un reālisms manā uztverē slēpjas tajā, ka lietas tiek pasniegtas nevis kā viennozīmīgas un vienīgā patiesība ir viņējā, bet tieši tajā, ka patiesība nav viennozīmīga, ka nevar būt nosodījuma, kas bijis pareizs un kas nav, ja nav skaidri zināms kas tieši ir pareizi. Ka par patiesību pirms tā nav uzzināta, nevar par patiesību uzskatīt iedomāto patiesību u.t.t. Seriāla šarms slēpjas tajā, ka nav divas strikti nodalītas puses. Tieši tāpat kā tas ir reālajā dzīvē. Nav tikai viennozīmīgi ļauns un viennozīmīgi labs. Ja kristiešu izpratnē beigās katrs saņem pēc saviem nopelniem vai grēkiem tad nevar būt vai nu tikai elle vai paradīze. Jo cilvēki nav divu veidu. Ir labāki cilvēki un ir sliktāki, ir ļoti labi cilvēki un ir vienkārši labi cilvēki. Ja katrs saņem pēc nopelniem, tad katru galā sagaidītu kas savādāks neviss tikai Elle vai Paradīze. Labais un ļaunais ir mēraukla, taču lai noskaidrotu cilvēku ar šo mērauklu vien ir par maz. Ir jāizdara arī daudz citi savādāka veida mērījumi, lai varētu raksturot konkrēto cilvēku. Un nedomāju, ka mēs šodien apzināmies visus mērinstrumentus kas nepieciešams cilvēka izmērīšanai. Kristīgās reliģijas problēma ir noliegšana. Tā noliedz pārlieku daudz lietas baidoties, ka tās varētu būt pretrunā ar dogmām vai uzskatiem, kas valdījuši līdz šim, jo mainīt uzskatu, tas nozīmē atzīt, ka iepriekšējais uzskats bijis neprecīzs vai sliktākajā gadījumā nepareizs un nedod Dievs kāds sāks uzskatīt, ka tikpat labi arī Dievs (vai baznīcas izpratne par to) var būt neprecīzs vai nepilnīgs. Es domāju, ka kārtīgam kristietim vajadzētu vispirms klausīt saprāta balsij un tikai tad citu mācītajam un pirms kaut ko noliedz salīdzināt to ar savu viedokli un paskatīties kurš vadoties pēc saprāta balss ir patiess nevis defoltā pieņemt es esmu kristietis, man ir taisnība. p.s. Jautājums: A kristetis var pieļaut domu, ka Bībeles mācība var apzināti būt sniegta maldīga, jo Dievs varbūt vēlas pārbaudīt cilvēka spējas atrast patiesību? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) p.s.s. Un jā es pieļauju domu, ka viss manis augstāk rakstītais var būt kļūdains, jo tās ir manas domas nevis zināmas patiesības atstāsts. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 19.06.2025 22:51 |