![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Kārto teleportēšanās eksāmenu ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 02.12.05 Kur: Gaismas pils Labākās leģendas autore ![]() |
Spilgta gaisma. No lejas trieciens, kas ar milzīgu enerģijas plūsmu rauj uz augšu. Nekāda pretošanās. Neviens nav līdzās. Virs ūdens bezpalīdzīgi izpeld ciešanu pilnas sejas, izmisīgi domājoši prāti, savādāki. Visu acīs spīd ''Esam glābti!''. Cietušās rokas trīcoši un maigi aptausta ūdens gludo, pateicīgo virsmu. Ūdens atspoguļo mīlestību. Lai kur šīs rokas skartos, tās dosies atpakaļ turp, no kurienes nākušas - uz mīlestības pilnajām mājām. Bet kur tās pašlaik atrodas, to vēl neviens nav atklājis.
Acīm paveras plūstošs aukstums, nav saskatāms kas. Ziema? Nē. Kaut kas liels, bargs un... pils. Apžilbuši no varenā skata pie Naidases pagalma-ezera, viņi apjauš, ka pils smailās asis, stiklotās sienas un tūkstoš torņu Naidase nenorādīs mājupceļu, nenogādās atpakaļ neatminamajā, bet droši vien laimīgajā pagātnē. Viņiem būs lemts šeit palikt, mūžīgi. Varbūt ausīs gaismas stars, kas apžilbinās un, cerams, iznīcinās šo vēl pagaidām nenosakāmo ienaidnieku. Varbūt viņi būs tie, kas šo staru radīs. Izmirkuši, viņi kāpa ārā no ezera... Pils pagalms-ezers un bija auksti, ļoti auksti... Viņi neko neatcerējās.
|
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Lecina seskus ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Bijušie Pievienojās: 12.01.06 Kur: In a world, where good things happen to me. ![]() |
Nu jau arī Anitas domas nofokusējās uz pili, soļi tika likti arvien ātrāk un ātrāk, locekļi atguva kustīgumu un elastību. Jā, viņa klusi piekrita un nu jau likās, ka nāksies nedaudz pabalstīt palīdzības sniedzēju, jo arī viņa bija pakritusi un tā rezultātā nobrāzusi celi.
Būs jau labi, meitene ieminējās, mēģinot atraisīties no tvēriena, jo nejutās īsti labi, apgrūtinot šīs jaunietes. Turklāt viena no viņām bija savainojusies. Tādu palīdzību jau ir grēks izmantot, viņa nodomāja un jau uzstājīgāk sāka atsvabināties no tvērieniem, kas viņu turēja. Stingri liekot soļus, Anita kopā ar pārējiem tuvojās pilij. Viņa nezināja, kas tie par cilvēkiem, tie nezināja arī viņas vārdu, un rudmate ar to bija mierā. Pagaidām tas netraucēja. Patlaban vajadzēja tikai sausas drēbes, siltu istabu un tēju. Tomēr to, vai pils attaisnos viņas cerības, vēl nevarēja zināt, jo līdz tai vēl nedaudz bija jāpaiet. Viņa neuzstājīgi taustījās savu svārku kabatās, taču nemanīja nekāda ieroča. Kas gan es esmu? doma vēl noplaiksnīja viņas prātā, taču viņa to atlika. par to šobrīd nevajadzēja domāt. Labāk nē. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 18.06.2025 02:26 |