![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Kārto teleportēšanās eksāmenu ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 02.12.05 Kur: Gaismas pils Labākās leģendas autore ![]() |
Spilgta gaisma. No lejas trieciens, kas ar milzīgu enerģijas plūsmu rauj uz augšu. Nekāda pretošanās. Neviens nav līdzās. Virs ūdens bezpalīdzīgi izpeld ciešanu pilnas sejas, izmisīgi domājoši prāti, savādāki. Visu acīs spīd ''Esam glābti!''. Cietušās rokas trīcoši un maigi aptausta ūdens gludo, pateicīgo virsmu. Ūdens atspoguļo mīlestību. Lai kur šīs rokas skartos, tās dosies atpakaļ turp, no kurienes nākušas - uz mīlestības pilnajām mājām. Bet kur tās pašlaik atrodas, to vēl neviens nav atklājis.
Acīm paveras plūstošs aukstums, nav saskatāms kas. Ziema? Nē. Kaut kas liels, bargs un... pils. Apžilbuši no varenā skata pie Naidases pagalma-ezera, viņi apjauš, ka pils smailās asis, stiklotās sienas un tūkstoš torņu Naidase nenorādīs mājupceļu, nenogādās atpakaļ neatminamajā, bet droši vien laimīgajā pagātnē. Viņiem būs lemts šeit palikt, mūžīgi. Varbūt ausīs gaismas stars, kas apžilbinās un, cerams, iznīcinās šo vēl pagaidām nenosakāmo ienaidnieku. Varbūt viņi būs tie, kas šo staru radīs. Izmirkuši, viņi kāpa ārā no ezera... Pils pagalms-ezers un bija auksti, ļoti auksti... Viņi neko neatcerējās.
|
|
|
![]() |
![]() ![]()
Raksts
#2
|
|
Kārto teleportēšanās eksāmenu ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 02.12.05 Kur: Gaismas pils Labākās leģendas autore ![]() |
OOC: Esi mierīga, Samāra. Pils būs.
Pilī jāieiet visiem kopā. Pasteidzieties! Taka, pa kuru viņi gāja bija visai saredzama. Tā veda mazliet stāvus, bet nevarēja noprast, ka tas ir ceļš uz kalna virsotni. Pa vidu maisījās daudz žuburaini zari, milzīgas lapas un grumbaina, akmeņaina smilts. Viņi bija šīs piepūles pilnās takas galā. Un tā nebija kalna virsotne. Skats bija pārredzams. Stiklotā pils laistījās mēness spožajā atspulgā. Iespējams, tā bija nakts. Bet, ja nu nē? Arī no lielā ezera krasta šī ''nelielā'' ase likās graujoša. Taču nekad nevarēja rasties iespaids, ka tā varētu salauzt kādu no pārsteiguma vien. Pie pils atradās pavisam neliels ezers. Šajā apvidū gaiss virmoja siltāk. Un ceļš jūtams ērtāks. Gar ezeriņu. Šķita, ka pilī iekļūt būs neticami viekārši. Bet tā vis gluži nebija. Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 11.01.2008 21:30 |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 10.06.2025 03:12 |