![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Kārto teleportēšanās eksāmenu ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 02.12.05 Kur: Gaismas pils Labākās leģendas autore ![]() |
Spilgta gaisma. No lejas trieciens, kas ar milzīgu enerģijas plūsmu rauj uz augšu. Nekāda pretošanās. Neviens nav līdzās. Virs ūdens bezpalīdzīgi izpeld ciešanu pilnas sejas, izmisīgi domājoši prāti, savādāki. Visu acīs spīd ''Esam glābti!''. Cietušās rokas trīcoši un maigi aptausta ūdens gludo, pateicīgo virsmu. Ūdens atspoguļo mīlestību. Lai kur šīs rokas skartos, tās dosies atpakaļ turp, no kurienes nākušas - uz mīlestības pilnajām mājām. Bet kur tās pašlaik atrodas, to vēl neviens nav atklājis.
Acīm paveras plūstošs aukstums, nav saskatāms kas. Ziema? Nē. Kaut kas liels, bargs un... pils. Apžilbuši no varenā skata pie Naidases pagalma-ezera, viņi apjauš, ka pils smailās asis, stiklotās sienas un tūkstoš torņu Naidase nenorādīs mājupceļu, nenogādās atpakaļ neatminamajā, bet droši vien laimīgajā pagātnē. Viņiem būs lemts šeit palikt, mūžīgi. Varbūt ausīs gaismas stars, kas apžilbinās un, cerams, iznīcinās šo vēl pagaidām nenosakāmo ienaidnieku. Varbūt viņi būs tie, kas šo staru radīs. Izmirkuši, viņi kāpa ārā no ezera... Pils pagalms-ezers un bija auksti, ļoti auksti... Viņi neko neatcerējās.
|
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Lecina seskus ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Bijušie Pievienojās: 12.01.06 Kur: In a world, where good things happen to me. ![]() |
Paldies, Anita izteica, cenšoties balstīties pati uz savām kājām, lai lieki neizmantotu šo svešo meiteņu spēkus. Viņa jau jutās daudz labāk, tomēr baidījās vēl atlaisties no palīdzēm.
Pagaidām meitene nedomādama sekoja izskalotajiem ļaudīm, jo šķita, ka citas iespējas nebija. Vismaz pagaidām. Uzmanīgi sekodama līdzi grumbuļiem un ceļam, meitene pameta skatienu apkārt, viņa redzēja tikai meiteņu galvas un skatienus, dažu iedomīgu, dažu draudzīgu... Rudmates domas atkal pamazām sāka riņķot. Viņa aptvēra, ka slapjie mati saldē visvairāk un centās uztraust uz tiem kapuci, lai kaut nedaudz sasildītos. Viņai arī nebija sevišķas vēlēšanās atļaut šiem svešajiem pētīt viņas seju. Seju? viņa nodomāja, cenšoties pārtīt atmiņu lentu. Kas notika pirms uzniršanas virs ūdens un mokpilnās peldēšanas uz krastu? Viņa to bija aizmirsusi un, kā dzirdēja, arī citi neatcerējās, kas noticis iepriekš. Kāds instinkts pateica priekšā, kas viņa ir. Taču to, kas bijis, to, kas būs un to, kas tagad notiek neviens nezināja. Atliek tikai sekot, meitene nodomāja, apņēmīgi nolēmusi, ka tiklīdz tiks pie pils pateiksies par palīdzību un turēsies pati saviem spēkiem. Nedrīkst izniekot svešu. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 10.06.2025 10:31 |