![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Kārto teleportēšanās eksāmenu ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 02.12.05 Kur: Gaismas pils Labākās leģendas autore ![]() |
Spilgta gaisma. No lejas trieciens, kas ar milzīgu enerģijas plūsmu rauj uz augšu. Nekāda pretošanās. Neviens nav līdzās. Virs ūdens bezpalīdzīgi izpeld ciešanu pilnas sejas, izmisīgi domājoši prāti, savādāki. Visu acīs spīd ''Esam glābti!''. Cietušās rokas trīcoši un maigi aptausta ūdens gludo, pateicīgo virsmu. Ūdens atspoguļo mīlestību. Lai kur šīs rokas skartos, tās dosies atpakaļ turp, no kurienes nākušas - uz mīlestības pilnajām mājām. Bet kur tās pašlaik atrodas, to vēl neviens nav atklājis.
Acīm paveras plūstošs aukstums, nav saskatāms kas. Ziema? Nē. Kaut kas liels, bargs un... pils. Apžilbuši no varenā skata pie Naidases pagalma-ezera, viņi apjauš, ka pils smailās asis, stiklotās sienas un tūkstoš torņu Naidase nenorādīs mājupceļu, nenogādās atpakaļ neatminamajā, bet droši vien laimīgajā pagātnē. Viņiem būs lemts šeit palikt, mūžīgi. Varbūt ausīs gaismas stars, kas apžilbinās un, cerams, iznīcinās šo vēl pagaidām nenosakāmo ienaidnieku. Varbūt viņi būs tie, kas šo staru radīs. Izmirkuši, viņi kāpa ārā no ezera... Pils pagalms-ezers un bija auksti, ļoti auksti... Viņi neko neatcerējās.
|
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 21.06.07 Kur: ārpasaulē ![]() |
Mariette nedaudz pasmīnēja un tad noteica tikko iznākušajiem no ezera.
- Tad aiziet. - Viņa pagriezās un arī lēnām devās uz pils pusi. Viņa nezināja ko domāt, ko darīt. Tagad vienkārši bija jābūt un jāapgūst viss no jauna. Vai viņai bija ģimene? Vai viņai bija mājas, kurās atgriezties? To meitene nezināja, taču dīvainā ilgu un skumju sajūta lika noprast, ka kāds viņai tomēr ir bijis. Meitene nesteidzīgi gāja, ļaujot vējam spēlēties ar saviem garajiem matiem. Viņa vērās tālumā ar neko neredzošu skatienu, bet dažbrīd uzmanījās lai nepakristu aizķeroties aiz kāda zara. Meitene rokas bija sakrustojusi uz krūtīm un soma, kuru viņa paņēma pēc izpeldēšanas no ledainā ūdens, atradās viņai uz muguras. Meitene viegli nodrebinājās pēc kādas stiprākas vēja pūsmas, taču ar katru mirkli viņai palika aizvien siltāk. Kājas vienīgās bija atsalušas, jo nebija citu kurpju, tādēļ pirkstus viņa jau gandrīz nejuta un sāka nedaudz bažīties par tiem. Ceru, ka pēc visa šī man nekas nopietns nebūs gadījies. Viņa nodomāja un ar purngalu paspēra kādu akmeni. Šo rakstu rediģēja melomania: 10.01.2008 11:20 |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 10.06.2025 10:13 |