![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Kārto teleportēšanās eksāmenu ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 02.12.05 Kur: Gaismas pils Labākās leģendas autore ![]() |
Spilgta gaisma. No lejas trieciens, kas ar milzīgu enerģijas plūsmu rauj uz augšu. Nekāda pretošanās. Neviens nav līdzās. Virs ūdens bezpalīdzīgi izpeld ciešanu pilnas sejas, izmisīgi domājoši prāti, savādāki. Visu acīs spīd ''Esam glābti!''. Cietušās rokas trīcoši un maigi aptausta ūdens gludo, pateicīgo virsmu. Ūdens atspoguļo mīlestību. Lai kur šīs rokas skartos, tās dosies atpakaļ turp, no kurienes nākušas - uz mīlestības pilnajām mājām. Bet kur tās pašlaik atrodas, to vēl neviens nav atklājis.
Acīm paveras plūstošs aukstums, nav saskatāms kas. Ziema? Nē. Kaut kas liels, bargs un... pils. Apžilbuši no varenā skata pie Naidases pagalma-ezera, viņi apjauš, ka pils smailās asis, stiklotās sienas un tūkstoš torņu Naidase nenorādīs mājupceļu, nenogādās atpakaļ neatminamajā, bet droši vien laimīgajā pagātnē. Viņiem būs lemts šeit palikt, mūžīgi. Varbūt ausīs gaismas stars, kas apžilbinās un, cerams, iznīcinās šo vēl pagaidām nenosakāmo ienaidnieku. Varbūt viņi būs tie, kas šo staru radīs. Izmirkuši, viņi kāpa ārā no ezera... Pils pagalms-ezers un bija auksti, ļoti auksti... Viņi neko neatcerējās.
|
|
|
![]() |
![]() ![]()
Raksts
#2
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 01.01.06 Kur: Starp melodisko dēļu čīkstoņu un caurvēja vaimanām* ![]() |
Johans uz mirkli atguvās un sakopojis visus spēkus secināja, ka pagaidām apkārt redz tikai sieviešu tēlus. Puisis pieslējās sēdus, sapurināja tumšzaļās krēpes un tādejādi netīšām samērcēja arī košo matu īpašnieces seju.
Ak Dievs, atvainojos! Viņš sekli iesmējās savus dobjos, zemos, taču patīkamos smieklus. Visu puiša bālo stāvu bija pārklājušas zosādas pēdas, taču viņš centās tās aizdzīt, jo šoreiz svarīgāka bija sieviešu labā pašsajūta. Martess pietrausās kājās pavisam, slapjie zābaki nekam nederēja, taču kaut minimāli, šie "kerzveidīgie" apavi vēl saglabāja siltumu. Ādas bikses diez cik izmirkušas nebija, taču vēsums tām strāvoja cauri. Jauneklis novilka ādas jaku, kas vēl nebija pilnīgi izžuvusi, taču slapja tā nebija nemaz un viņš to saudzīgi uzlika uz blakussēdošās meitenes pleciem. Pašam apakšā zem jakas viņam bija tikai niecīgs tīkliņveida, zaļš krekls, bet doma par siltuma atrašanu neļāva sūdzēties par aukstumu. Jaunkundz, kā man Jūs dēvēt? Viņš neuzspiesti vaicāja, jo nebija jau nekādas vajadzības uzrunāt visus uz Jūs, turklāt ja viņi sapazītos uzticība un komandas gars būtu lielāks, lai atrastu vietu kuru parasti visi sauca par mājām. Johana skatiens ilgu pilns pievērsās pie pils. Kā jūs domājat, kur ir mājas? Viņa balsī bija ielauzusies skumju atblāzma, taču viņš to nomaskēja ar aizkritušu kaklu. Pēc mirkļa meitenes iesāka kustību un uz mirkli iesildījis stingstošos locekļus Martess padeva roku sēdošajai meitenei, lai viņai vieglāk piecelties. Šo rakstu rediģēja Eņģeļu gūstekne: 07.01.2008 22:40 |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 10.06.2025 03:27 |