![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Kārto teleportēšanās eksāmenu ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 02.12.05 Kur: Gaismas pils Labākās leģendas autore ![]() |
Spilgta gaisma. No lejas trieciens, kas ar milzīgu enerģijas plūsmu rauj uz augšu. Nekāda pretošanās. Neviens nav līdzās. Virs ūdens bezpalīdzīgi izpeld ciešanu pilnas sejas, izmisīgi domājoši prāti, savādāki. Visu acīs spīd ''Esam glābti!''. Cietušās rokas trīcoši un maigi aptausta ūdens gludo, pateicīgo virsmu. Ūdens atspoguļo mīlestību. Lai kur šīs rokas skartos, tās dosies atpakaļ turp, no kurienes nākušas - uz mīlestības pilnajām mājām. Bet kur tās pašlaik atrodas, to vēl neviens nav atklājis.
Acīm paveras plūstošs aukstums, nav saskatāms kas. Ziema? Nē. Kaut kas liels, bargs un... pils. Apžilbuši no varenā skata pie Naidases pagalma-ezera, viņi apjauš, ka pils smailās asis, stiklotās sienas un tūkstoš torņu Naidase nenorādīs mājupceļu, nenogādās atpakaļ neatminamajā, bet droši vien laimīgajā pagātnē. Viņiem būs lemts šeit palikt, mūžīgi. Varbūt ausīs gaismas stars, kas apžilbinās un, cerams, iznīcinās šo vēl pagaidām nenosakāmo ienaidnieku. Varbūt viņi būs tie, kas šo staru radīs. Izmirkuši, viņi kāpa ārā no ezera... Pils pagalms-ezers un bija auksti, ļoti auksti... Viņi neko neatcerējās.
|
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Dzer sviestalu Trijos slotaskātos ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 31.10.07 Kur: putekšņu vācēju rumpīšos ![]() |
Angelīna tikai klusu pamāja ar galvu. Tagad pats sverīgākais bija palīdzēt nevis leiki pļāpāt. Satvērusi meiteni aiz padusēm, viņa pavilka to tālāk no ūdens. Meitenes galvu atbalstīja pret smilšu pacilni.
Tad atkal apsēdās viņai blakus. Ja es emu nonākusi te ar šiem cilvēkiem, tad es palīdzēšu ikvienam cik vien spēšu, jo ja nu pēkšņi palīdzību vajag man? Viņa nodomāja un jutās gandarīta. Meitene uzmeta skatienu Nefertīnijai, kura vienaldzīgi sēdēja netālu no pārējiem. Tad atkal viņa pievērsās pilij. Viņa ātrāk gribēja doties tālāk uz pili. Tiklīdz viņai paliks labāk, dosiemies ceļā. Ilgāk vairs nevaram gaidīt. Mums jāsasildās. Viņa mundri noteica. Lielā, baltā pils vilināja. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 12.06.2025 07:09 |