Naidase, tumšo spēku kontrolē Opcijas

[Īvs]

Spilgta gaisma. No lejas trieciens, kas ar milzīgu enerģijas plūsmu rauj uz augšu. Nekāda pretošanās. Neviens nav līdzās. Virs ūdens bezpalīdzīgi izpeld ciešanu pilnas sejas, izmisīgi domājoši prāti, savādāki. Visu acīs spīd ''Esam glābti!''. Cietušās rokas trīcoši un maigi aptausta ūdens gludo, pateicīgo virsmu. Ūdens atspoguļo mīlestību. Lai kur šīs rokas skartos, tās dosies atpakaļ turp, no kurienes nākušas - uz mīlestības pilnajām mājām. Bet kur tās pašlaik atrodas, to vēl neviens nav atklājis.
Acīm paveras plūstošs aukstums, nav saskatāms kas. Ziema? Nē. Kaut kas liels, bargs un... pils.
Apžilbuši no varenā skata pie Naidases pagalma-ezera, viņi apjauš, ka pils smailās asis, stiklotās sienas un tūkstoš torņu

Naidase

(IMG:http://www.wallpaperbase.com/wallpapers/3d/3dscene/3d_scene_55.jpg)

nenorādīs mājupceļu, nenogādās atpakaļ neatminamajā, bet droši vien laimīgajā pagātnē. Viņiem būs lemts šeit palikt, mūžīgi.
Varbūt ausīs gaismas stars, kas apžilbinās un, cerams, iznīcinās šo vēl pagaidām nenosakāmo ienaidnieku. Varbūt viņi būs tie, kas šo staru radīs.

Izmirkuši, viņi kāpa ārā no ezera...

Pils pagalms-ezers

(IMG:http://www.wallpaperbase.com/wallpapers/3d/3dlandscape/3d_landscape_13.jpg)

un bija auksti, ļoti auksti...

Viņi neko neatcerējās.

[Sarkanais Krūštu...]

Nefertīnija viscaur trīcēja, bet ejot to gan knapi varēja redzēt. Te nebija gluži vasara un, kad nav karsti, tad cilvēki gluži nestaigā puspliki.
Hei, domāju, ka mēs dosimies nedaudz vēlāk, kad visi būs iznākuši krastā un nedaudz atpūtušies.
Ak, mazā aitiņa. Kādēļ gan bija tādi, kas domāja par citu labklājību, palīdzēja un uztraucās par viņiem? Pašiem taču no tā labuma nekāda.

Uz mirkli princese apstājās, lai palūkotos cik tālu ir tikusi, jo šķita, ka iets jau mūžību. Taču nekur tālu gan viņa nebija. Varbūt tomēr tiešām gaidīt visus? Klusa nopūta.

Ateirmīda notupās un nometa sev priekšā somu, lai pārbaudītu tās saturu. Paciņa izmirkušu cigarešu, kastīte slapju sērkociņu, kaudze kosmētikas, matu sprādzīšu, spraudīšu un visādu nekam nederīgu nieciņu. Kabatas nazītis, kas žigli ieņēma savu vietu kabatā. Beidzot, pašā somas apakšā parādījas arī tas, ko viņa meklēja - jaka. Jaka, jaciņa, džemperītis.. Sauciet kā gribat. Acu mirklī melnais apģērba gabals tika uzvilkts - vienalga, ka slapjšs.

Līdzi nācējas steidzās atpakaļ uz krastu pie pakritušas meitenes.
Nefe lēni gāja atpakaļ un nonākusi atkal pie ūdens apsēdās, nometa somu starp kājām un atspieda zodu plaukstās. Spilgti rozā matus plivināja vējš, no ūdens nāca jaušams vēsums. Acis aizklīda līdz tumši zaļu matu īpašniekam, kas atradās labi, ja pāris centimetrus no viņas. Tam gan neviens uzmanību īpaši nepiegrieza.
Un pareizi, uzmanību pievērš tikai tiem, kas vēl pietēlo.
Smīniņš. Melnie nagi atkal ķērās pie garo matu cirtām.
Cik gan uzmācīgs skatiens, bet nelaimes čupiņas bieži vien piesaistīja.

Šo rakstu rediģēja Sarkanais Krūšturis.: 06.01.2008 18:36