![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Kārto teleportēšanās eksāmenu ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 02.12.05 Kur: Gaismas pils Labākās leģendas autore ![]() |
Spilgta gaisma. No lejas trieciens, kas ar milzīgu enerģijas plūsmu rauj uz augšu. Nekāda pretošanās. Neviens nav līdzās. Virs ūdens bezpalīdzīgi izpeld ciešanu pilnas sejas, izmisīgi domājoši prāti, savādāki. Visu acīs spīd ''Esam glābti!''. Cietušās rokas trīcoši un maigi aptausta ūdens gludo, pateicīgo virsmu. Ūdens atspoguļo mīlestību. Lai kur šīs rokas skartos, tās dosies atpakaļ turp, no kurienes nākušas - uz mīlestības pilnajām mājām. Bet kur tās pašlaik atrodas, to vēl neviens nav atklājis.
Acīm paveras plūstošs aukstums, nav saskatāms kas. Ziema? Nē. Kaut kas liels, bargs un... pils. Apžilbuši no varenā skata pie Naidases pagalma-ezera, viņi apjauš, ka pils smailās asis, stiklotās sienas un tūkstoš torņu Naidase nenorādīs mājupceļu, nenogādās atpakaļ neatminamajā, bet droši vien laimīgajā pagātnē. Viņiem būs lemts šeit palikt, mūžīgi. Varbūt ausīs gaismas stars, kas apžilbinās un, cerams, iznīcinās šo vēl pagaidām nenosakāmo ienaidnieku. Varbūt viņi būs tie, kas šo staru radīs. Izmirkuši, viņi kāpa ārā no ezera... Pils pagalms-ezers un bija auksti, ļoti auksti... Viņi neko neatcerējās.
|
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 01.01.06 Kur: Starp melodisko dēļu čīkstoņu un caurvēja vaimanām* ![]() |
Johans izlīda no ūdens, visi viņa locekļi ik pa brīdim ietrīsējās no aukstuma, viņš izrāpās no ūdens un novāca tumšzaļos matus no sejas un atspieda galvu pret zemi.
Dievs dod, kas te notiek? Vai kāds saprot visa šī pasākuma būtību? Puisis bija pārguris un viņa acis ik pa brīdim krita ciet, turklāt dīvainais atmiņas zudums lika viņam bažīties. Martess dziļi savās atmiņās ieracies redzēja miglainu, maza zēna tēlu, viņš zināja, ka par šo zēnu uztraucās, bet iemeslu un to, kas šis puisēns tāds īsti bija Johans nevarēja pateikt. Viņš ievilka dziļu, stindzinošu elpas vilcienu un atvieglojumā nopūtās. Drīz taču jāierauga mājas, tika kur tās ir un kas tajās mīt viņš pateikt nevarēja. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 10.06.2025 03:40 |