![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Kārto teleportēšanās eksāmenu ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 02.12.05 Kur: Gaismas pils Labākās leģendas autore ![]() |
Spilgta gaisma. No lejas trieciens, kas ar milzīgu enerģijas plūsmu rauj uz augšu. Nekāda pretošanās. Neviens nav līdzās. Virs ūdens bezpalīdzīgi izpeld ciešanu pilnas sejas, izmisīgi domājoši prāti, savādāki. Visu acīs spīd ''Esam glābti!''. Cietušās rokas trīcoši un maigi aptausta ūdens gludo, pateicīgo virsmu. Ūdens atspoguļo mīlestību. Lai kur šīs rokas skartos, tās dosies atpakaļ turp, no kurienes nākušas - uz mīlestības pilnajām mājām. Bet kur tās pašlaik atrodas, to vēl neviens nav atklājis.
Acīm paveras plūstošs aukstums, nav saskatāms kas. Ziema? Nē. Kaut kas liels, bargs un... pils. Apžilbuši no varenā skata pie Naidases pagalma-ezera, viņi apjauš, ka pils smailās asis, stiklotās sienas un tūkstoš torņu Naidase nenorādīs mājupceļu, nenogādās atpakaļ neatminamajā, bet droši vien laimīgajā pagātnē. Viņiem būs lemts šeit palikt, mūžīgi. Varbūt ausīs gaismas stars, kas apžilbinās un, cerams, iznīcinās šo vēl pagaidām nenosakāmo ienaidnieku. Varbūt viņi būs tie, kas šo staru radīs. Izmirkuši, viņi kāpa ārā no ezera... Pils pagalms-ezers un bija auksti, ļoti auksti... Viņi neko neatcerējās.
|
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Studē augstākās pārvērtības ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 28.06.06 Veļasgabals 2012 ![]() |
Ja jau nevienam nebija iebildumu vai arī tie vienkārši nebija izskanējuši - paceļam enkuru!
Viņa divos pirkstos paķēra somu un nevīžīgi pārsvieda to pār plecu, ķieģeļu tur iekšā nebija. Viens viegls solis uz priekšu, otrs, trešais.. Pat nepazīstot viņu varēja manīt, ka ejot prom Venēra kļuvusi jautrāka. Kaut ko dungoja, iespējams, ka tā bija agrāk dzirdēta dziesma, varbūt arī nē, bet meldiņš bija jautrs. Varbūt es varu iet tev līdz? Mākoņu pilis izgaisa, pati viņa apklusa, apstājās un darīja to, ka bija stingri nolēmusi nedarīt - atskatījās. Takš dari kā gribi. Aši vien nomerījusi Angelīnu no galvas līdz kājām viņa atkal pagriezās uz grandiozās pils pusi. Manis pēc vari nākt. Nefertīnija soļoja tālāk. Gribēs Angelīna nākt līdzi - panāks. Mani neinteresē citu problēmas, es nevienam nepalīdzu un man nevajag citu palīdzību. Ja tu iekulsies ķezā es tevi neglābšu. Vismaz uz šo brīdi viņa sevi padarīja par slikto tēlu, bet vai tā bijis vienmēr? Šo rakstu rediģēja Sarkanais Krūšturis.: 02.01.2008 15:43 |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 14.06.2025 15:53 |