Nīče - par un ap Opcijas

[murasaki]

nezinu vai kurbijukurnieshi vispaar niichi ir lasiijushi un ja jaa, tad gribeetos dzirdeet(redzeet) viedokljus.
pati esmu lasiijusi "antikristu" un "taa runaaja zaratustra", bet pie labaakaas gribas nevaru saprast, kamdeelj eiropa (un ne tikai) ir par vinju taadaa sajuusmaa. tik izslaveets reakstnieks, un kad shkjiiru valjaa graamatu lapas, gaidiiju kautko atbilstoshu slavinaajumiem - bet - tutuu. naacaas vilties.
tad nu vnk rakstiet atsauksmes! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[The Shine]

Nīče noteikti ir mans mīļākais filozofs.
Man patīk viņa sociālkritiskā domāšana. Asā attieksme pret reliģiju un cilvēka dabu, protams, nav nekas novatorisks, taču diezgan drūmais un skaidrais veids, kā tas tiek pasniegts, man šķiet tīkams un gaumīgs. Protams, ka paulukoeljistiem Nīče nepatiks. Un jā, viņs'arī nav tāds īpaši citējams, viņa teksti jālasa no viena gala līdz otram, bet nu tas iespaids ir to vērts. Un kritika virza sabiedrības attīstību. Žēl tikai, ka dažas viņa koncepcijas realitātē spēs palikt tikai ideju līmenī [tas pats pārcilvēks], tomēr viņam ir ļoti interesanti spriedumi par jau notikušo vēstures attīstības gaitu [piemēram, labā un ļaunā jēdzienu rašanās u.tml.], kas, godīgi sakot, izklausās daudz ticamākas nekā moralizējošie pozitīvistu spriedumi.
Pavediena sācējai -- ko tieši tu no viņa gaidīji?

Tā runāja Zaratustra, protams, ir visvieglāk uztveramais viņa darbs, kurā arī ir ļoti saprotami paskaidrotas viņa pamatkoncepcijas. Tāds pamatīgāks ir "Par morāles ciltsrakstiem", bet nu tas arī ir nedaudz smagāks un tur vajag kārtīgi ķerties klāt, nevis palasīties pirms gulētiešanas. Bet nu cilvēkam, kas par Nīči neko nezina, es drīzāk ieteiktu sākumam pašķirstīt nesen iznākušo [manliekas] "Melošanas mākslu" -- aforismu un citātu krājums, kurā ir tiešām viegli uztverami, bet pārsteidzoši jēdzīgi citāti, pie tam nenotiek mazu citātiņu izraušana no konteksta, daži ir tiešām gari un ļauj izbaudīt viņa sarežģītās teksta konstrukcijas.

Un un. Viņa darbu drūmos toņus tiešām nevar novelt uz slimīgumu. Tad jau Adorno arī bija slims. Un Horkheimers. Un vispār visi Frankfurtes skolas pārstāvji. Es jau nesaku, ka viņam nekādu problēmu nebija, bet es neuzskatu, ka tas bija tas, kas veidoja viņa darbus.

Šo rakstu rediģēja The Shine: 30.12.2007 17:44