![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Kārto teleportēšanās eksāmenu ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 02.12.05 Kur: Gaismas pils Labākās leģendas autore ![]() |
Spilgta gaisma. No lejas trieciens, kas ar milzīgu enerģijas plūsmu rauj uz augšu. Nekāda pretošanās. Neviens nav līdzās. Virs ūdens bezpalīdzīgi izpeld ciešanu pilnas sejas, izmisīgi domājoši prāti, savādāki. Visu acīs spīd ''Esam glābti!''. Cietušās rokas trīcoši un maigi aptausta ūdens gludo, pateicīgo virsmu. Ūdens atspoguļo mīlestību. Lai kur šīs rokas skartos, tās dosies atpakaļ turp, no kurienes nākušas - uz mīlestības pilnajām mājām. Bet kur tās pašlaik atrodas, to vēl neviens nav atklājis.
Acīm paveras plūstošs aukstums, nav saskatāms kas. Ziema? Nē. Kaut kas liels, bargs un... pils. Apžilbuši no varenā skata pie Naidases pagalma-ezera, viņi apjauš, ka pils smailās asis, stiklotās sienas un tūkstoš torņu Naidase nenorādīs mājupceļu, nenogādās atpakaļ neatminamajā, bet droši vien laimīgajā pagātnē. Viņiem būs lemts šeit palikt, mūžīgi. Varbūt ausīs gaismas stars, kas apžilbinās un, cerams, iznīcinās šo vēl pagaidām nenosakāmo ienaidnieku. Varbūt viņi būs tie, kas šo staru radīs. Izmirkuši, viņi kāpa ārā no ezera... Pils pagalms-ezers un bija auksti, ļoti auksti... Viņi neko neatcerējās.
|
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 21.06.07 Kur: ārpasaulē ![]() |
Mariette pasmaidīja un noteica.
- Nav jau par ko.. - Viņa novērsās un atsāka skatīties uz pili, kad Arianna atbildēja viņas rokasspiedienam, meitene iesmējās par viņas vārdiem, taču neko arī nepateica.. Pēc viņas sarunas ar jauno puisi, kurš bija uzradies krastā, Mariette apdomājās un saprata, ka arī viņas atmiņas ir pazudušas. Tas bija tiešām dīvaini.. - Jā, nudien ceru, ka šeit nedzīvo cilvēki, kuri mūs uzskatītu par gardām vakariņām.. - Viņa novilka un klusi iemējās par šo absurdo domu. Krastā izkāpa vēlviena meitene. Viņa likās ļoti ieinteresēta uz pili un bija arī ļoti nosalusi. Mirkli apdomājusies, meitene atsāka rakāties pa somu, lai atrastu kaut ko pietiekami siltu. Pēc mirkļa viņas rokās atradās melna jaka ar kapuci. Paķērusi to, viņa piegāja pie jaunās meitenes un pastiepa to uz viņas pusi. - Ņem. Redzu Tu esi pamatīgi pārsalusi. Jā, un starp citu mani sauc Mariette. - Viņa draudzīgi pasmaidīja. Viņai jau nebija žēl.. Tagad jau bija kļuvis silti, tikai pirksti nedaudz sala. Šo rakstu rediģēja melomania: 30.12.2007 12:01 |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 09.06.2025 22:53 |