![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Kārto teleportēšanās eksāmenu ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 02.12.05 Kur: Gaismas pils Labākās leģendas autore ![]() |
Spilgta gaisma. No lejas trieciens, kas ar milzīgu enerģijas plūsmu rauj uz augšu. Nekāda pretošanās. Neviens nav līdzās. Virs ūdens bezpalīdzīgi izpeld ciešanu pilnas sejas, izmisīgi domājoši prāti, savādāki. Visu acīs spīd ''Esam glābti!''. Cietušās rokas trīcoši un maigi aptausta ūdens gludo, pateicīgo virsmu. Ūdens atspoguļo mīlestību. Lai kur šīs rokas skartos, tās dosies atpakaļ turp, no kurienes nākušas - uz mīlestības pilnajām mājām. Bet kur tās pašlaik atrodas, to vēl neviens nav atklājis.
Acīm paveras plūstošs aukstums, nav saskatāms kas. Ziema? Nē. Kaut kas liels, bargs un... pils. Apžilbuši no varenā skata pie Naidases pagalma-ezera, viņi apjauš, ka pils smailās asis, stiklotās sienas un tūkstoš torņu Naidase nenorādīs mājupceļu, nenogādās atpakaļ neatminamajā, bet droši vien laimīgajā pagātnē. Viņiem būs lemts šeit palikt, mūžīgi. Varbūt ausīs gaismas stars, kas apžilbinās un, cerams, iznīcinās šo vēl pagaidām nenosakāmo ienaidnieku. Varbūt viņi būs tie, kas šo staru radīs. Izmirkuši, viņi kāpa ārā no ezera... Pils pagalms-ezers un bija auksti, ļoti auksti... Viņi neko neatcerējās.
|
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 21.06.07 Kur: ārpasaulē ![]() |
Mariette sēdēja un vēroja kā pārējie sāk peldēt uz krasta pusi un tad izdzirdēja balsi turpat blakus. Tā bija meitene ar vijoli. Viņa pamanīja, ka vijole ir vienīgais kas viņai pieder, tādēļ piecēlās kājās un piekrītoši papurinājusi galvu sāka rakāties pa somu.
- Jā, protams.. Redzu, ka Tu jau esi saaukstējusies.. - Viņa izvilka no somas apakšas kādu biezu, siltu un mīkstu adītu sarkanu džemperi ar garu kaklu. - Lūdzu - Viņa viegli pasmaidot noteica. Puisis kurš tikko bija izkā```` krastā izskatījās pamatīgi nomocījies un bija aizelsies. Uz viņa jautājumu Mariette paraustīja plecus un noteica. - Es zinu tikai to, kas ir acīm redzams. Respektīvi tas, ko tikko teica šī meitene.. - Viņa mirkli skatījās uz bargo pili un tad noskurinājusies pagriezās pret meiteni, kurai piederēja vijole. - Starp citu, mani sauc Mariette Margo Marossa. Proecājos iepazīties. Laigan šajā situācijā mans prieks par šo iepazīšanos nav necik liels. Bet.. - Viņa vāji pasmaidīja un pastiepa roku sveicienam.. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 15.06.2025 03:28 |