Naidase, tumšo spēku kontrolē Opcijas

[Īvs]

Spilgta gaisma. No lejas trieciens, kas ar milzīgu enerģijas plūsmu rauj uz augšu. Nekāda pretošanās. Neviens nav līdzās. Virs ūdens bezpalīdzīgi izpeld ciešanu pilnas sejas, izmisīgi domājoši prāti, savādāki. Visu acīs spīd ''Esam glābti!''. Cietušās rokas trīcoši un maigi aptausta ūdens gludo, pateicīgo virsmu. Ūdens atspoguļo mīlestību. Lai kur šīs rokas skartos, tās dosies atpakaļ turp, no kurienes nākušas - uz mīlestības pilnajām mājām. Bet kur tās pašlaik atrodas, to vēl neviens nav atklājis.
Acīm paveras plūstošs aukstums, nav saskatāms kas. Ziema? Nē. Kaut kas liels, bargs un... pils.
Apžilbuši no varenā skata pie Naidases pagalma-ezera, viņi apjauš, ka pils smailās asis, stiklotās sienas un tūkstoš torņu

Naidase

(IMG:http://www.wallpaperbase.com/wallpapers/3d/3dscene/3d_scene_55.jpg)

nenorādīs mājupceļu, nenogādās atpakaļ neatminamajā, bet droši vien laimīgajā pagātnē. Viņiem būs lemts šeit palikt, mūžīgi.
Varbūt ausīs gaismas stars, kas apžilbinās un, cerams, iznīcinās šo vēl pagaidām nenosakāmo ienaidnieku. Varbūt viņi būs tie, kas šo staru radīs.

Izmirkuši, viņi kāpa ārā no ezera...

Pils pagalms-ezers

(IMG:http://www.wallpaperbase.com/wallpapers/3d/3dlandscape/3d_landscape_13.jpg)

un bija auksti, ļoti auksti...

Viņi neko neatcerējās.

[Massacre]

Cauri savai klepošanai Arianna tomer dzirdēja, ko jautā kāds tikko no ūdnes izlīdis puisis un aizturējusi savu nemitīgi klepošanu, piespejās kājās un ar īstas lietpartējas skatienu novērtējusi apkārtni, paziņoja:
"Nu, mēs esam grupiņa cilvēku, kas nokļuvuši ezerā pie kādas pils. Un katrs dara, ko vien šai situācijai atbilstoši spēj."
Ariannas acīs varēja saskatīt sarkasma liesmiņas, jo īstenībā, nebija ne jausmas, kur un kāpēc viņi šeit atrodas. Nopētījusi, ka puiša rokās atrodas ````šķe ar kaut ko, kas varētu mazināt klepu, viņa rīkojās:
"Vai es varētu palūgt malciņu no ````šķes?"

Šodien tu esi svētā lūdzeja, dārgā. Tev nepiestāv, zini.