Naidase, tumšo spēku kontrolē Opcijas

[Īvs]

Spilgta gaisma. No lejas trieciens, kas ar milzīgu enerģijas plūsmu rauj uz augšu. Nekāda pretošanās. Neviens nav līdzās. Virs ūdens bezpalīdzīgi izpeld ciešanu pilnas sejas, izmisīgi domājoši prāti, savādāki. Visu acīs spīd ''Esam glābti!''. Cietušās rokas trīcoši un maigi aptausta ūdens gludo, pateicīgo virsmu. Ūdens atspoguļo mīlestību. Lai kur šīs rokas skartos, tās dosies atpakaļ turp, no kurienes nākušas - uz mīlestības pilnajām mājām. Bet kur tās pašlaik atrodas, to vēl neviens nav atklājis.
Acīm paveras plūstošs aukstums, nav saskatāms kas. Ziema? Nē. Kaut kas liels, bargs un... pils.
Apžilbuši no varenā skata pie Naidases pagalma-ezera, viņi apjauš, ka pils smailās asis, stiklotās sienas un tūkstoš torņu

Naidase

(IMG:http://www.wallpaperbase.com/wallpapers/3d/3dscene/3d_scene_55.jpg)

nenorādīs mājupceļu, nenogādās atpakaļ neatminamajā, bet droši vien laimīgajā pagātnē. Viņiem būs lemts šeit palikt, mūžīgi.
Varbūt ausīs gaismas stars, kas apžilbinās un, cerams, iznīcinās šo vēl pagaidām nenosakāmo ienaidnieku. Varbūt viņi būs tie, kas šo staru radīs.

Izmirkuši, viņi kāpa ārā no ezera...

Pils pagalms-ezers

(IMG:http://www.wallpaperbase.com/wallpapers/3d/3dlandscape/3d_landscape_13.jpg)

un bija auksti, ļoti auksti...

Viņi neko neatcerējās.

[Forsaken]

Sems izbāza galvu no ūdens, un uzreiz ieelpoja gaisu cik vien bija iespējams. Tas uzreiz lika plaušām sarauties, un viņš tieši tajā brīdī saprata cik tas ūdens kurā viņš atrodas ir auksts. Viņš lēnām turpināja kustināt rokas, un sāka peldēt uz krasta pusi. Viņš vienkārši nespēja saprast, kas bija noticis. Un mētelis, kas viņam pašlaik bija mugurā bija piesūcies ar ūdeni un vienkārši vilka viņu uz leju tā pat kā žakete un bikses. Bet viņš patiešām no tām negrasījās atbrīvoties ,jo vienkārši šķita pārāk auksts, un viņš cerēja ,ka tiks līdz krastam un spēs tur drēbes kaut kā izžāvēt.
Nokļuvis krastā viņš kāpdams ārā no ūdens vienkārši nokrita, jo viņš bija pārguris un drēbes pašlaik kopsummā bija kļuvušas aptuveni par divdesmit kilogramiem smagākas. Piecēlies un paspēris dažus soļus uz priekšu viņš nometa mēteli un žaketi vienkārši zemē. Lēnām atpogājis kreklu viņš to pievienoja kaudzītei, kas atradās uz zemes. Ar drēbēm mugurā viņam vienkārši šķita vēl aukstāk nekā bez tām. Novilcis un izgriezis t-kreklu ,kas viņam atradās mugurā viņš to atkal uzvilka atpakaļ, un tas bija vismaz kļuvis mazliet sausāks. Roka tika pasniegta uz mēteļa pusi un tā kabatas tika izvilkta ````šķīte, kuru puisis nekavējoties atskrūvēja un padzēries malku aizskrūvēja ciet. Ķermeni gandrīz uzreiz pārņēma patīkams siltums diemžēl tas nevilkās pārāk ilgi.
Skatiens tika pievērsts divām meitenēm ,kas atradās krastā. Un viņš mazliet smagi elpojot viņas uzrunāja.
Kas te notiek?
Viņš pats tam vienkārši nespēja atrast kādu sakarīgu skaidrojumu, un viņš šaubījās vai meitenes to zin, bet bija vērts riskēt.