![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Kārto teleportēšanās eksāmenu ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 02.12.05 Kur: Gaismas pils Labākās leģendas autore ![]() |
Spilgta gaisma. No lejas trieciens, kas ar milzīgu enerģijas plūsmu rauj uz augšu. Nekāda pretošanās. Neviens nav līdzās. Virs ūdens bezpalīdzīgi izpeld ciešanu pilnas sejas, izmisīgi domājoši prāti, savādāki. Visu acīs spīd ''Esam glābti!''. Cietušās rokas trīcoši un maigi aptausta ūdens gludo, pateicīgo virsmu. Ūdens atspoguļo mīlestību. Lai kur šīs rokas skartos, tās dosies atpakaļ turp, no kurienes nākušas - uz mīlestības pilnajām mājām. Bet kur tās pašlaik atrodas, to vēl neviens nav atklājis.
Acīm paveras plūstošs aukstums, nav saskatāms kas. Ziema? Nē. Kaut kas liels, bargs un... pils. Apžilbuši no varenā skata pie Naidases pagalma-ezera, viņi apjauš, ka pils smailās asis, stiklotās sienas un tūkstoš torņu Naidase nenorādīs mājupceļu, nenogādās atpakaļ neatminamajā, bet droši vien laimīgajā pagātnē. Viņiem būs lemts šeit palikt, mūžīgi. Varbūt ausīs gaismas stars, kas apžilbinās un, cerams, iznīcinās šo vēl pagaidām nenosakāmo ienaidnieku. Varbūt viņi būs tie, kas šo staru radīs. Izmirkuši, viņi kāpa ārā no ezera... Pils pagalms-ezers un bija auksti, ļoti auksti... Viņi neko neatcerējās.
|
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Perfect Nobody ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 30.10.07 Kur: Vanity Fair ![]() |
Arianna iznira no ūdens un pavērās apkārt. Glavā vēl plosījās kādas neskaidras cerības, taču tās zuda līdz ar pils torņu apjaušanu.
Uz muguras viņa sajuta ko smagu un pēc mirkļa gandrīz iekliegusies, viņa noņēma, drīzāk noķepuroja, nopeldināja, somu no muguras un klusu lādējās Labāk mēs visi būtu miruši. Ja mana vijole būs iznīcināta...Asinis šķidīs. Īstenībā Arianna tik ļoti nepārdzīvoja, jo pašlaik dažas izjūtas bija notrulinātas, tomēr apziņa, ka nespēs izpaust sevi caur šī instrumenta skaņām bija satraucoša. Man jātiek krastā. Ātri aizpeldējusi līdz krastam, ar sev nepierasti labu ātrumu, viņa izkāpa no ezera un nepievēršot uzmanību savam slapjajam apģērbam, kas ķērās un kļuva netīrs no ezera malā esošās faunas, Arianna uzmanīgi nolika vijoles futlāri uz zemes, un aizvērusi acis, aizturējusi eplu, atvēra to. Pār viņas lūpām izlauzās laimīgs vaids. Vijolei viss bija kārtībā - futlāris tomēr bija ūdens necaurlaidīgs. Tobrīd, jau juzdamās mazliet labāk Arianna piecēlās kājās un sāka pētīt apkārtni un cilvēkus, kas šeit bija nonākuši līdz ar viņu. Gribējās sevi mierināt ar kādu atmiņu no senākiem laikiem, bet Kur ir visas manas atmiņas? Tas taču ir tikpat slikti kā nomirt!Būs vien jānoslēdz darījums ar pašu velnu. Dvēsele pret atmiņām. Godīgs darījums. Kā tad, kā tad. Nomierinies! |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 14.06.2025 20:31 |