The Hunters, [c][pzp][pg-16] Opcijas

[Forsaken]

2007.gada 13. decembris
Čehija - Prāga

Pulksteņa rādītāji tikko bija pagriezušies uz skaitli četri, un Prāgas vecpilsētas ielās gaisma, vairs nedega gandrīz nevienā logā. Vēl bija palikuši daži ,kuros jau bija iekārti Ziemassvētku rotājumi. Vai arī kādas no iedzīvotājiem vēl pat nebija aizgājis gulēt vai tikko bija piecēlies kāda iemesla dēļ. Apkārt valdīja pilnīgā tumsa, tikai laternas šajā stundā izgaismoja daļu no mazajām ieliņām. Nakts nebija no tām skaidrākajām, zvaigznes gandrīz vispār nevarēja saskatīt, bet augošais mēness tikai knapi dažu brīdi izlauzās cauri mākoņiem.
Māja uz kuru bija jādodas medniekiem atradās gandrīz pašas vecpilsētas centrā. Un ar neko īpaši neatšķīrās no pārējajām mājam. Vienīgi tās logos vēl dega blāva gaisma, un nekas vairāk. Durvju kods viņiem visiem bija norādīts ,jau pirms tam tāpēc tikšanai tajā iekšā problēmas nevajadzēja sagādāt.
Ienākot tajā iekšā skatam pavērās vienkāršas trepes ,kas veda augšup. Istaba bija koridors un kāpnes bija vienā krāsā. Viss bija vienkārši tumši brūns. Un sienas bija mazliet apdrupušas, un šķita, ka šai vietai remonta patiešām nepietrūktu.
Kāpņu augšgalā pagriežoties pa labi varēja redzēt durvis, bet uz ejot uz visām citām pusēm, kur bija izveidotas nišas jūs vienīgi atdurtos pret betona sienu. Šīs durvis nebija aizslēgtas un tās viegli varēja pavērt. Aiz tumšajām ozolkoka durvīm pavērās daudz lielākā un mazliet gaišāka telpa. Pie sienām atradās un dega svečturos iestiprinātas sveces, kaut arī pie griestiem karājās parasta elektroniskā lustra, kas mazliet uz kopējā fona neiederējās, bet šķiet, tā sniedza pietiekamu apgaismojumu. Šī telpa vienkārši atgādināja Bibliotēku visas sienas aizsedza grāmatu plaukti, kas bija pilni patiešām ar dažādāko valoda un satura grāmatām. Un pie grāmatu plauktu rindām atradās trepes ,kuras varēja pārbīdīt, gadījumā ,ja rastos nepieciešamība kādu no grāmatām paņemt. Istabas vidū atradās liels tumšs ozolkoka galda, kuram apkārt bija salikti apmēram divpadsmit ādas krēsli. Uz Galda tikai atradās balta papīra lapa uz kuras bija rakstīts, Mednieki, jūtieties kā mājās! Es jau tagad atvainojos par savu nelielo kavēšanos! Tur vēl atradās pāris glāzes, divas ūdens pudeles, vīns un viskijs. Aizkari, kas atradās pie vienīgā no logiem šķiet, ka nebija kustināti gadu desmitus gandrīz tā pat kā dažas citas lietas ,kas atradās šajā mājā.

[Elony]

"Policija, laikam par lēnu, nemana mūs..."
Viņš tika līdz pirmajam krustojumam un strauji iegriezās pa labi, tā kā bija zaļā gaisma, pārāk lielas briesmas nedraudēja... lai gan dažas mašīnas pietuvojās tuvāk...
Nākamajā pagriezienā viņš atkal iegriezās pa labi, šoreiz pie sarkanās, nesamazinot ātrumu viņš izbairījās no sadursmes ar autousu, jūtot, kā Erisa viņam spēcīgi pieķeras. Reizē patīkami, bet kur tai meitenei spēks!
Viņa mati plīvoja vējā, tie bija pietiekmai gari, lai trāpītos sejā arī Erisai.
Pēdējā pagriezienā Deats atkal iegriezās pa labi un brauca uz ielu, kur atradās mašīnu rinda.
"Viņi jau sāk braukt." nepamierināti izteicās Deats. "Nekas, izklaides nedrīkst aizēnot darbu..."

Viņš sekoja mašīnām dažu brīdi apdzīdams, dažreiz atpalikdmas.
Deats strauji nobremzēja pie angāra, kad viņi bija galā, atkal radīdams sliedi uz asfalta.

Nokāp.is no motocikla, Deats nepametis skatu uz to, devās iekšā angārā. Ja Erisa iet vinām līdzi, viņš viņu ielaiž lidmašīnā iekšā pirmo, tad seko. Deats izvēlas apsēsties netālu no izejas lidmašīnas aizmugures daļā. Savu zobenu viņš atbalsta pret grīdas segumu un zemajiem griestiem.

Šo rakstu rediģēja Elony: 16.12.2007 14:18