The Hunters, [c][pzp][pg-16] Opcijas

[Forsaken]

2007.gada 13. decembris
Čehija - Prāga

Pulksteņa rādītāji tikko bija pagriezušies uz skaitli četri, un Prāgas vecpilsētas ielās gaisma, vairs nedega gandrīz nevienā logā. Vēl bija palikuši daži ,kuros jau bija iekārti Ziemassvētku rotājumi. Vai arī kādas no iedzīvotājiem vēl pat nebija aizgājis gulēt vai tikko bija piecēlies kāda iemesla dēļ. Apkārt valdīja pilnīgā tumsa, tikai laternas šajā stundā izgaismoja daļu no mazajām ieliņām. Nakts nebija no tām skaidrākajām, zvaigznes gandrīz vispār nevarēja saskatīt, bet augošais mēness tikai knapi dažu brīdi izlauzās cauri mākoņiem.
Māja uz kuru bija jādodas medniekiem atradās gandrīz pašas vecpilsētas centrā. Un ar neko īpaši neatšķīrās no pārējajām mājam. Vienīgi tās logos vēl dega blāva gaisma, un nekas vairāk. Durvju kods viņiem visiem bija norādīts ,jau pirms tam tāpēc tikšanai tajā iekšā problēmas nevajadzēja sagādāt.
Ienākot tajā iekšā skatam pavērās vienkāršas trepes ,kas veda augšup. Istaba bija koridors un kāpnes bija vienā krāsā. Viss bija vienkārši tumši brūns. Un sienas bija mazliet apdrupušas, un šķita, ka šai vietai remonta patiešām nepietrūktu.
Kāpņu augšgalā pagriežoties pa labi varēja redzēt durvis, bet uz ejot uz visām citām pusēm, kur bija izveidotas nišas jūs vienīgi atdurtos pret betona sienu. Šīs durvis nebija aizslēgtas un tās viegli varēja pavērt. Aiz tumšajām ozolkoka durvīm pavērās daudz lielākā un mazliet gaišāka telpa. Pie sienām atradās un dega svečturos iestiprinātas sveces, kaut arī pie griestiem karājās parasta elektroniskā lustra, kas mazliet uz kopējā fona neiederējās, bet šķiet, tā sniedza pietiekamu apgaismojumu. Šī telpa vienkārši atgādināja Bibliotēku visas sienas aizsedza grāmatu plaukti, kas bija pilni patiešām ar dažādāko valoda un satura grāmatām. Un pie grāmatu plauktu rindām atradās trepes ,kuras varēja pārbīdīt, gadījumā ,ja rastos nepieciešamība kādu no grāmatām paņemt. Istabas vidū atradās liels tumšs ozolkoka galda, kuram apkārt bija salikti apmēram divpadsmit ādas krēsli. Uz Galda tikai atradās balta papīra lapa uz kuras bija rakstīts, Mednieki, jūtieties kā mājās! Es jau tagad atvainojos par savu nelielo kavēšanos! Tur vēl atradās pāris glāzes, divas ūdens pudeles, vīns un viskijs. Aizkari, kas atradās pie vienīgā no logiem šķiet, ka nebija kustināti gadu desmitus gandrīz tā pat kā dažas citas lietas ,kas atradās šajā mājā.

[Demiurgs]

Blakus piebraucot sporta auto kurš bija krietni zemāks par Mišas džipu, Miša nedaudz pavēra logu tieši laikā lai dzirdētu apslāpēto izteicienu, momentā to neaptvēris Miša paskatījās uz ceļu pretī brauca trīs mašīnas, viena aiz otras. Viņš pamāja braucējai norādot uz pretīm braucējiem un samazināja ātrumu dodot vietu lai izvairītos no sadursmes. TAd arī miša saprata ko medniece bija ar teikto domājusi. Mišas subaru džipam protams netrūka nedz izturības nedz jaudas, taču sporta autiņu paātrinājums un izcilā airodinamika bija krietni pārāka nekā viņa džipam. Tagad gan Miša nožēloja ka nebija šurp braucis ar savu Imprezu WRX STI Concept, ar to viņš atstātu šo lecīgo mednieci elpojam viņa dūmus.
Pēc brīža viņi jau apstājās pie angāra
Cik gan muļķīgi ir ar sporta autiņu izaicināt džipu, tāpat skaidrs ka džips ir lēnāks Miša runāj ar Anitu Mēs gan varētu paspēkoties izturībā, es mierīgi varētu tagad nobraukt no ceļa un braukt pa bezceļu, bet viņa iestigtu pirmajā bedrītē Miša izkāpa no mašīnas atvēra bagažnieku un no turienes paņēma savas mantas, zobenu viņš nostiprināja pie jostas, arbaletu paņēma rokās bet pārējo sameta mugursomā ko uzlika uz pleciem Nu ko varam doties Miš norādīja uz to pusi kur bija aizgājis Džozefs


Šo rakstu rediģēja Demiurgs: 16.12.2007 01:14