The Hunters, [c][pzp][pg-16] Opcijas

[Forsaken]

2007.gada 13. decembris
Čehija - Prāga

Pulksteņa rādītāji tikko bija pagriezušies uz skaitli četri, un Prāgas vecpilsētas ielās gaisma, vairs nedega gandrīz nevienā logā. Vēl bija palikuši daži ,kuros jau bija iekārti Ziemassvētku rotājumi. Vai arī kādas no iedzīvotājiem vēl pat nebija aizgājis gulēt vai tikko bija piecēlies kāda iemesla dēļ. Apkārt valdīja pilnīgā tumsa, tikai laternas šajā stundā izgaismoja daļu no mazajām ieliņām. Nakts nebija no tām skaidrākajām, zvaigznes gandrīz vispār nevarēja saskatīt, bet augošais mēness tikai knapi dažu brīdi izlauzās cauri mākoņiem.
Māja uz kuru bija jādodas medniekiem atradās gandrīz pašas vecpilsētas centrā. Un ar neko īpaši neatšķīrās no pārējajām mājam. Vienīgi tās logos vēl dega blāva gaisma, un nekas vairāk. Durvju kods viņiem visiem bija norādīts ,jau pirms tam tāpēc tikšanai tajā iekšā problēmas nevajadzēja sagādāt.
Ienākot tajā iekšā skatam pavērās vienkāršas trepes ,kas veda augšup. Istaba bija koridors un kāpnes bija vienā krāsā. Viss bija vienkārši tumši brūns. Un sienas bija mazliet apdrupušas, un šķita, ka šai vietai remonta patiešām nepietrūktu.
Kāpņu augšgalā pagriežoties pa labi varēja redzēt durvis, bet uz ejot uz visām citām pusēm, kur bija izveidotas nišas jūs vienīgi atdurtos pret betona sienu. Šīs durvis nebija aizslēgtas un tās viegli varēja pavērt. Aiz tumšajām ozolkoka durvīm pavērās daudz lielākā un mazliet gaišāka telpa. Pie sienām atradās un dega svečturos iestiprinātas sveces, kaut arī pie griestiem karājās parasta elektroniskā lustra, kas mazliet uz kopējā fona neiederējās, bet šķiet, tā sniedza pietiekamu apgaismojumu. Šī telpa vienkārši atgādināja Bibliotēku visas sienas aizsedza grāmatu plaukti, kas bija pilni patiešām ar dažādāko valoda un satura grāmatām. Un pie grāmatu plauktu rindām atradās trepes ,kuras varēja pārbīdīt, gadījumā ,ja rastos nepieciešamība kādu no grāmatām paņemt. Istabas vidū atradās liels tumšs ozolkoka galda, kuram apkārt bija salikti apmēram divpadsmit ādas krēsli. Uz Galda tikai atradās balta papīra lapa uz kuras bija rakstīts, Mednieki, jūtieties kā mājās! Es jau tagad atvainojos par savu nelielo kavēšanos! Tur vēl atradās pāris glāzes, divas ūdens pudeles, vīns un viskijs. Aizkari, kas atradās pie vienīgā no logiem šķiet, ka nebija kustināti gadu desmitus gandrīz tā pat kā dažas citas lietas ,kas atradās šajā mājā.

[Forsaken]

Privāts lidlauks netālu no šejienes! Jūs tur tiksiet nogādāti ,vai arī paši varēsiet turp braukt reizē ar mani! Un galamērķi diemžēl pagaidām nevaru atklāt!
Viņš arī to negrasījās darīt, viņam bija dotas skaidras pavēles par to ,ka viņš to nevar darīt. Jo viņi nav pārliecināti ,vai visiem no šiem medniekiem var uzticēties, jo kā nekā viņu vidū bija arī vampīri un vilkači, un šķiet, ka arī daži labi nebija ieradušies. Nu ,bet tas pagaidām nešķita pārāk svarīgi. Lielāks viņu skaits protams būtu tikai pluss, bet šis daudzums ,jau arī nebija slikts.\
Skatiens tika pievērsts medniekam ,kas atradās viņam pretim medniekam ,kas viņu bija uzrunājis. Un viņš uz to vienkārši mazliet noskatījās un pēc tam turpināja mazliet pārlūkot istabu. Viņš ,jau bija gaidījis šādu reakciju, jo patiesībā ,jau medniekiem, nebija nekādas jēgas viņiem uzticēties.
Tad tu vari nebūt vien no tā sauktajiem kucēniem! Ja tu vēlies viņus tā saukt! Es patiešām šeit neesmu ieradies lai tirgotos, bet gan ,lai jūs nogādātu no viena punkta uz citu!
Viņš patiešām negribēja iesaistīties strīdos ar medniekiem, tam vienkārši nebija laika! Nu tas vienkārši nebija nepieciešams, un vienīgā jēga no tā bija lieka un bezjēdzīga laika tērēšana!
Džosefs mazliet piekārtoja savu žaketi, un pēc mirkļa ,jau bija uzvilcis mēteli. Viņš nopētījā pārējos un vēlreiz ierunājās.
Labi ,ja kāds tomēr dodas līdzi tad sekojat man lejā mūs gaida mašīnas!
Neko vairāk neteicis viņš iegāja ejā ,kas bija parādījusies pirms tam ,kad viņš ieradās. Un devās lejup pa trepēm, un izgāja kādā sān ieliņā netālu no mājās. Kur stāvēja četras melnas mašīnas.