The Hunters, [c][pzp][pg-16] Opcijas

[Forsaken]

2007.gada 13. decembris
Čehija - Prāga

Pulksteņa rādītāji tikko bija pagriezušies uz skaitli četri, un Prāgas vecpilsētas ielās gaisma, vairs nedega gandrīz nevienā logā. Vēl bija palikuši daži ,kuros jau bija iekārti Ziemassvētku rotājumi. Vai arī kādas no iedzīvotājiem vēl pat nebija aizgājis gulēt vai tikko bija piecēlies kāda iemesla dēļ. Apkārt valdīja pilnīgā tumsa, tikai laternas šajā stundā izgaismoja daļu no mazajām ieliņām. Nakts nebija no tām skaidrākajām, zvaigznes gandrīz vispār nevarēja saskatīt, bet augošais mēness tikai knapi dažu brīdi izlauzās cauri mākoņiem.
Māja uz kuru bija jādodas medniekiem atradās gandrīz pašas vecpilsētas centrā. Un ar neko īpaši neatšķīrās no pārējajām mājam. Vienīgi tās logos vēl dega blāva gaisma, un nekas vairāk. Durvju kods viņiem visiem bija norādīts ,jau pirms tam tāpēc tikšanai tajā iekšā problēmas nevajadzēja sagādāt.
Ienākot tajā iekšā skatam pavērās vienkāršas trepes ,kas veda augšup. Istaba bija koridors un kāpnes bija vienā krāsā. Viss bija vienkārši tumši brūns. Un sienas bija mazliet apdrupušas, un šķita, ka šai vietai remonta patiešām nepietrūktu.
Kāpņu augšgalā pagriežoties pa labi varēja redzēt durvis, bet uz ejot uz visām citām pusēm, kur bija izveidotas nišas jūs vienīgi atdurtos pret betona sienu. Šīs durvis nebija aizslēgtas un tās viegli varēja pavērt. Aiz tumšajām ozolkoka durvīm pavērās daudz lielākā un mazliet gaišāka telpa. Pie sienām atradās un dega svečturos iestiprinātas sveces, kaut arī pie griestiem karājās parasta elektroniskā lustra, kas mazliet uz kopējā fona neiederējās, bet šķiet, tā sniedza pietiekamu apgaismojumu. Šī telpa vienkārši atgādināja Bibliotēku visas sienas aizsedza grāmatu plaukti, kas bija pilni patiešām ar dažādāko valoda un satura grāmatām. Un pie grāmatu plauktu rindām atradās trepes ,kuras varēja pārbīdīt, gadījumā ,ja rastos nepieciešamība kādu no grāmatām paņemt. Istabas vidū atradās liels tumšs ozolkoka galda, kuram apkārt bija salikti apmēram divpadsmit ādas krēsli. Uz Galda tikai atradās balta papīra lapa uz kuras bija rakstīts, Mednieki, jūtieties kā mājās! Es jau tagad atvainojos par savu nelielo kavēšanos! Tur vēl atradās pāris glāzes, divas ūdens pudeles, vīns un viskijs. Aizkari, kas atradās pie vienīgā no logiem šķiet, ka nebija kustināti gadu desmitus gandrīz tā pat kā dažas citas lietas ,kas atradās šajā mājā.

[Forsaken]

Un mēs izlidojam pēc iespējas ātrāk! Tātad variants ir doties uz lidostu tagad vai arī neilgi pirms saullēkta, tā ir pilnīga jūsu izvēle!
Viņš mazliet pārskatīja telpu, cerot ieraudzīt, ka lielāka daļa no medniekiem vēlas doties prom tagad. Un ,ka viņiem šeit vairs nebūs jāuzkavējas. Lai kāds varētu pabeigt savas darīšanas, vai arī glīti salocīt drēbītes ,kas atrodas viesnīcas istabā.
Saistībā ar vampīriem tai nevajadzētu būt problēmai!
Viņš mazliet pasmaidīja, un paskatījās uz pārējiem. Viņš labprāt parūpētos par visiem vampīriem, bet tas diemžēl bija jāatliek uz vēlāku laiku. Kaut arī ticamāks bija variants par vispārēju tā atcelšanu.
Laikam man vairs nav ,ko turpināt!
Viņš mazliet pasmaidīja, tikpat samāksloti kā pirms tam. Un pēc īsa brīža iztukšoja ````šķi, un ielika to atpakaļ žaketes kabatā. Viņš cerēja doties prom tagad, lai ar to visu varētu pēc iespējas ātrāk tikt galā.
Domāju ka tā nav jūsu darīšana!
Viņš paskatījās uz Anu. Viņš vienkārši nevarēja ciests vampīrus, pret neko citu Džosefam nebija tāds naids kā tieši pret šo sugu. Nu ,bet šoreiz emocijām nevarēja ļaut vaļu.